|
|
Krimikjis
E-li
Divi policijas patruļnieki, kuri tilta balsta aizsegā slepeni smēķē, stāv tieši īstajā vietā, lai skaidri redzētu, kā sarkans džips, iztriecies cauri tilta margām, iegāžas upē. pat Īkstīte smietos to redzējusi. Viņam gan smiekli nenāk. Viņam ir kamols kaklā. Žņaudz. Domas galvā negudri spārdās.Stāvlaukumā tikko bija iebraucis divstāvu autobuss, no kura organizēti un
smaidīgi
izkāpa japāņu tūristi – vienādi mazi cilvēciņi ar melniem matiem.Ja viņš nedotu ceļu, mērķtiecīgais tūristu spiets ar paceltām videokamerām un fotoaparātiem viņu aprītu kā siseņu bars ar vislaipnāko smaidu uz lūpām.
Japāņi pazuda tikpat pēkšņi kā uzradušies, it kā nebūtu bijuši vispār, un viņš atkal palika viens.
Viņš steidzīgi iededzināja gaismu un redzēja, ka pa logu iekšā gatavojas kāpt padrukna un ne īpaši glīta sieviete ar melniem krāsotiem matiem, astoņiem gredzeniem desmit pirkstos, pīrsingu degunā un traģisku izteiksmi sejā. „Nu čau, slepkava,” viņa ierunājās. „Mani sauc Agnese.” Viņš skumji nopūtās un pacēla spilvenu, zem kura atradās pistole.
|
|
© Saturs: autori, AB Kelvins, Haralds Matulis
|
|
|