Atbildes, kuras tu meklē
Vingro ar Blaumani!

"Kas Blaumani pazīst, tam jāsaka, ka viņš savā būtībā
bija skaidrs, un tāpēc vārdos drošs." /Jānis Akuraters/
Līdz startam
803
stunda(s)
8
minūte(s)
49
sekunde(s)
IESILDIES

Lasi fragmentus no Rūdolfa Blaumaņa noveles "Laimes klēpī".
Aizvieto vārdus tekstā ar Blaumaņa novelē sastopamajiem vecvārdiem! Vai vari kā Blaumanis?

Mācītājs griezās pie Ievas. Kamēr viņš svaidītā balsī atkārtoja jautāšanas vārdus, meitenei  kājas sāka tirpt.
Vēl bija laiks .. jaunos atsperu ratus ar brango tumšo zirgu , visu, visu viņa vēl no sevis varēja atstumt nost un dzīvot tālāk
   saimes istabas kaktā, kur krēslam vietas  bij, bet ratiņam vairs nebij.
Un nākamgad varbūt atkal būs jāiet pie tāda saimnieka, kam govju kūts  līgosies vienā kūtsmēslu peļķē , un tajā būs
   jābrien garo vasaru un rudeni...
Līgava  izskatījās kā uzplaukuse roze. .. Lausks, pret logu atgāzies, smējās pilnā kaklā, tā, ka no viņa sejas   nekā
   vairāk nevarēja izšķirt kā netīri dzeltenu ādu, kura nejaukā kamolā  bij savilkusēs ap lielu, melnu caurumu.
Otrā rītā jauno pāri modināja pret brokastlaiku. Spēlmaņi nospēlēja meldiņu «Kā spoži spīd mans Jēzuliņš», un tūliņ pēc tam
   atskanēja briesmīgs troksnis, ko puiši ar pannām un tējkannām   sacēla.
Ilze gribēja pateikties, bet Ieva viņu apkampa un sāka šņukstēt. "Mās, mās!" viņa pēdīgi izsaucās. "Kādēļ tu man nazi      neiegrūdi sirdī, kad tev pirmoreiz par Lausku stāstīju!"