Latviešu valoda
Vienota latviešu valoda izveidojās, saplūstot dažādu Latvijā mītošo baltu un somugru tautu valodām un novadu dialektiem. Par latviešu tautības valodu var runāt, sākot ar 16.gadsimtu, kad beidza pastāvēt kuršu cilts un valoda.
Senākie raksti
Vecākais zināmais rokraksta teksts latviešu valodā ir Gisberta tēvreize, kas ierakstīta 1507. gadā izdotā katoļu agendā. Iespējams, ka atsevišķi pieraksti veikti vēl agrāk. Ziņas par agrāko iespiesto grāmatu attiecas uz 1525. gadu.
Dialekti
Latviešu valodā izšķir trīs dialektus: vidus, lībisko un augšzemnieku, tos sīkāk iedala atsevišķās izloksnēs. Latgalē tradicionālās izloksnes ir saglabājušās vislabāk, un latgaliešu rakstu valoda visspilgtāk atšķiras no latviešu rakstu valodas.
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis. Mūsdienās dzīvas ir vairs tikai divas baltu valodas ‒ latviešu un lietuviešu.