Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt
Mazpilsētu un lauku ainavas attēlizdevumu atklātnēs

Rēzekne. Pilsdrupas

Rēzeknes raj., Rēzekne

1285.gadā Livonijas ordeņa mestrs V. de Šauerburgs uzcēla mūra pili, kuras drupas ir saglabājušās līdz mūsdienām un ir redzamas šajā attēlā. Pilī dzīvoja fogts. Pils ir pārdzīvojusi vairākus - krievu, poļu, zviedru - iebrukumus. 14.gadsimta pirmajā pusē Livonijas ordenis karoja ar Lietuvu. Karam beidzoties 1338.gadā Latgale uz Austrumiem no Aiviekstes tika atzīta par neitrālu tirgus zonu (tur varēja tirgoties gan vācu bruņinieki, gan Rīgas pilsoņi, gan leiši, gan krievi), kuras reģionālais centrs bija Rēzekne. 1481.gadā Latgalē, tajā skaitā arī Rēzeknē, iebruka Maskavas karapulki. 1558.gadā ordenis Polijai ieķīlāja Rēzeknes pili un pilsnovadu. 1577.gadā Ivana IV Bargā karaspēks ieņēma Rēzeknes pili, nojauca luterāņu baznīcu un nopostīja ciemu pie pils un tā iedzīvotājus aizveda gūstā. Livonijas kara beigās Krievija bija spiesta no Latgales atteikties un tā nonāca poļu rokās. 1590.gadā Rēzeknē pie pils bija tikai 14 mazpilsoņu mājas. 1601.gadā Rēzekni ieņēma zviedri, pēc tam poļi. 1625.gadā Rēzekne bija zviedru rokās, 1626.gadā poļu, 1654.gadā krievu, 1656.gadā atkal zviedru rokās - pēdējie iznīcināja pils nocietinājumus. 1660.gadā Latgali pievienoja Polijai. Karā izpostīto Rēzekni tikai 1765.gadā sāka dēvēt par miestu, kas atradās Rēzeknes stārastijā. Pēc tam, kad Latgali pievienoja Krievijai (1772.gadā), 1773.Rēzeknei piešķīra pilsētas tiesības un tā kļuva par Pleskavas guberņas apriņķa pilsētu. 1796.gadā, kad pavienoja Polockas un Mogiļovas guberņas Baltkrievijas guberņai, Rēzekne uz laiku zaudēja apriņķa pilsētas statusu, kuru atguva 1802.gadā pēc Baltkrievijas guberņas sadalīšanas Vitebskas un Mogiļovas guberņā (Rēzekne kļuva par Vitebskas guberņas apriņķa pilsētu). 1914.gadā tika iesvētīta Vissvētākā Jēzus sirds baznīca, kurā atrodas Vācijas meistaru kokā darināti altāri.

Rēzekne (Latvija). 192-

© Latvijas Nacionālā bibliotēka