Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt
Mazpilsētu un lauku ainavas attēlizdevumu atklātnēs

Malnava. Malnavas muiža

Ludzas raj., Malnava

Malnavas muiža dokumentos minēta 1774.gadā. Zināms, ka līdz 1724.gadam tā piederēja Hilzenu ģimenei, kuri Latvijā ieceļojuši jau 13.gadsimta sākumā un pārpoļojušies. J. Hilzens tēva vietā pārņēma īpašumus, kļūstot par Viļakas apgabala stārastu, pēc tēva īpašumu mantošanas viņa īpašumu kopplatība bija 163777 ha. 18.gadsimtā Malnava nonāca grāfa Šadurska rokās, kura laikā muiža tika pārveidota - galvenajai muižas ēkai piebūvēja trešo stāvu, arī tika pārbūvēti muižas Ziemeļu un Dienvidu spārni un jumts. Kad Nikolaja Šadurska ģimene atstāja Malnavu un devās bēgļu gaitās, muižu pārvaldīja grāfa palīgs. 1878. gadā Malnavas muiža ar 10 410 desetīnām zemes piederēja Juliusam von der Roppam, bet bet 1906. gadā jau S.F.Agarkovam. Jāpiebilst, ka muiža cieta 1905. gada nemieros un tāpēc 1906.gada beigās Malnavā ieradās soda vienības un dragūni. Īsi pirms I. pasaules kara sākuma S. F. Agarkovs pārdeva Malnavas muižu Krievijas cara armijas ģenerālleitnanta Ivana Svečina sievai Ļubovai Svečinaim, taču Svečini šeit paši nav dzīvojuši. Tā Ļ.Svečina ir pēdējā Malnavas muižas īpašniece. Ziņas par Malnavas muižas likteņiem līdz tās centra nodošanai lauksaimniecības skolas vajadzībām ir visai pretrunīgas. Zināms, ka 1920. gadā Malnavas muiža ar 12,402 ha ir viena no lielākajām valsts zemes fondā ieskaitītajām muižām. Tāpat šī ir unikāla vieta Latvijas teritorijā II Pasaules kara kontekstā - muižu 1943. gadā uz divām stundām apmeklēja Ā. Hitlers, lai apspriestos ar komandējošajiem visniekiem par iebrukumu PSRS. Par šī fakta patiesumu liecina ne tikai Ā. Hitlera vajadzībām celtais bunkurs muižas parkā un aculiecinieku stāsti, bet arī raksti tā laika Vācijas presē. Pils ēka ir ieturēta klasicisma stilā ar barokālām iezīmēm. Pēc apjoma un izpildījuma tā vairāk atgādina villu vai savrupnamu. Kungu māja ir celta 19. gadsimta pirmajā pusē, klēts - 19.gadsimta sākumā, saimniecības ēka - 19. gadsimta otrajā pusē. Parks ap muižu ir izveidots 19.gadsimtā, tajā vēl joprojām aug dažādi eksotiski kokaugi. Pils ir simetriska ēka ar centrālo un 2 sānu korpusiem. Muiža tiek pārbūvēta no 1922. līdz 1928.gadam skolas vajadzībām. Pils ir cietusi arī II Pasaules kara laikā; tad tā ir zaudējusi interjera apdari. Pašlaik pilī saimnieko Malnavas koledža (iepriekš - Malnavas teknikums).

Malnava (Latvija). 193-

© Latvijas Nacionālā bibliotēka