(Aglyunas bazneica)

Aglonas baznīcas (no 1980.gada - bazilikas) dibināšana ir saistīta ar dominikāņu ordeņa darbību Latgalē 17.gadsimta beigās. Ar vietējās muižnieces Evas Justīnas Šostovickas (dz. Selickas) atbalstu tika iegūta zeme būvniecībai. Aglonas koka bazīca ir celta 1699.-1700.gadā kā otrs dominikāņu ordeņa atbalsta punkts (ordeņa darbības sākumi Latgalē ir Pasienē). 1700.gadā pāvests Inocents XII apstiptina jauno Aglonas sv. Dominika konventu un baznīcu. Sākotnēji gan baznīca, gan klosteris bija koka celtnes, bet no 1720. līdz 1780.gadam tika uzcelts vēlaikais mūra klosteris, bet no 1768. līdz 1780.gadam tika celta Aglonas mūra baznīca. 1800.gadā jaunā mūra baznīca konsekrēja Mogiļevas metrapolīta palīgbīskaps Jānis Benislavskis. Aglonas baznīca ir celta barokālā stilā un tiek dēvēti par šī laikmeta stila šedevriem, kas raksturo kontrreformācijas ideoloģisko saturu - pamācīt, stiprināt ticībā iepriecināt un likt 'apjaust debesu dižumu un svētlaimi'. 1980.gadā atzīmējot baznīcas 200.jubileju Aglonā viesojās pāvests Jānis Pāvils II un tai piešķīra bazilikas - Basilica mionoris - nosaukumu. Pirms otrās pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklēšamas reizes Aglonas bazilikas apkārtne tika 'labiekārtota', kas nodarīja baznīcai vairāk posta kā labuma. Tad arī no savas apbedījuma vietas pie bazilikas uz kriptu tika pārceltas pirmā latviešu kardināla Juliana Vaivoda mirstīgās atliekas.

Aglona (Preiļu rajons, Latvija). 192-