Oliņkalna sala ir neliela sala Pļaviņu ūdens krātuvē. Sala ir veidojusies pēc Pļaviņu ūdens krātuves izveidošanas, pirms tam tajā bija labi izteikts erozijas paliksnis Daugavas labajā krastā. Salu veido dolomīti, ko pārsedz plāns grants, oļu un šķembu slānis. Uz salas aug mežs un atrodas lielākais pilskalns Daugavas krastos - Oliņkalns. 20.gadsimta 20.-30.gados sala bija visā Latvijā pazīstama atpūtas un masu pasākumu vieta, kā arī iecienīta Latvijas pirmo alpīnistu treniņu vieta (Andreja kalns) un I Pasaules kara cīņu vieta. No 1959. līdz 1962.gadam notika plaši Ēvalda Mugurēviča vadītie izrakumi Oliņkalnā. Izrakumos tika izpētīta 4503 kvadrātmetru liela teritorija - atsegtas celtņu vietas, krāsnis, pavardi, valnis Rietumu pusē. Izrakumos konstatētas gan sēļu, gan latgaļu kultūru atstātās pēdas. Iedzīvotāji ir nodarbojušies ar lopkopību, zemkopību un amatniecību un tirdzniecību. Pilskalns visintensīvāk ir ticis apdzīvots no 11. līdz 13.gadsimtam.

Aizkraukles rajons (Latvija)