|
|
|
Objekti apkārtnē
Meklēt Mazpilsētu un lauku ainavas attēlizdevumu atklātnēsAloja Limbažu raj.,
Aloja Alojas pilsēta atrodas vietā, kur kādreiz ir bijusi lībiešu apdzīvota vieta, kas saukta par Ale jeb vārda senleja nosaukums. Vēstures avotos Alojas miests pirmo reizi ir minēts 1449.gadā. 1565.gadā Alojas un Stakenbergas muižas nonāk Fabiāna Ungera īpašumā. 1508.g. Rīgas virsbīskaps atļāvis Ungurpils baronam Ungeram savā muižā dibināt vikāriju. Pēc tam Alojas evaņģēliski luteriskā draudze dibināta 1534.g. Alojas baznīca piederējusi muižniecībai. Fotogrāfijā redzamais baznīcas tornis pieder no 1774. līdz 1776.gadā celtajai Luterāņu baznīcai, kuras būvformās manāmas baroka pazīmes. Pareizticīgo draudze Stakenbergu muižā dibināta 1846.gadā. Tagadējā Alojas lauku teritorijā 19.gadsimta beigās bija Ungurpils, Vīķu, Urgas un Stakenbergu pagastu zeme. Vēlāk Stakenbergu pagasts tika pievienots Ungurpils pagastam, Vīķu pagasts Rozēnu pagastam, bet Urgas pagasts Puikules pagastam. Alojas ciems dibināts 1903.gadā. 1924.gadā Ungurpils pagastam pievienota daļa Puikules pagasta teritorijas, 1925.gadā tas pārdēvēts par Alojas pagastu. 1945.gadā Alojas pagastā izveidoja Alojas, Ezeru un Īģes ciemu, bet pašu pagastu 1949.gadā likvidēja. 1954.gadā Alojas ciemu pievienoja Ezeru ciemam, kuru savukārt 1957.gadā pievienoja 1950.gadā izveidotajam Alojas strādnieku ciematam. 1961.gadā šis ciemats ieguva pilsētciemata nosaukumu. Tagadējās lauku teritorijas robežas tika izveidotas 1977.gadā, bet pilsētas tiesības Alojai tika piešķirtas tikai 1992.gadā. Līdz ar visiem teritoriālajiem pārkārtojumiem, Alojas pilsētas lauku teritorijas robežas gandrīz sakrīt ar bijušā Alojas pagasta robežām 1940.gadā, tikai neliela platība ir pievienota tag. Staiceles pilsētas lauku teritorijai un neliela daļa teritorijas nākusi klāt no bijušās Puikules un Skaņukalnes pagasta. Aloja (Latvija). 191- Oriģinālais nosaukums: Sweizinajums no Alojas
© Latvijas Nacionālā bibliotēka
|
|