Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca ir viens no ievērojamākajiem agrīnā klasicisma pieminekļiem Latvijā. Alūksnes baznīcas celtniecībā vēl jūtamas baroka laika beigu posma iezīmes, bet jau dominē klasicisma skaidrība un vienkāršība. Baznīca celta no 1781. līdz 1788.gadam Rīgas būvmeistara Kristofa Hāberlenda (Haberland) vadībā. Baznīca ir vienjoma laukakmens — ķieģeļu mūra garenbūve ar pusloka altāra apsīdu. Ēkas galvenais akcents ir iebūvētais daudzpakāpju tornis ar klasicismam raksturīgo pusloka kupola noslēgumu, kura augstums ir 55,5 m. Viena no celtnes raksturīgākajām iezīmēm ir savdabīgais, krāsainais kalto laukakmeņu raksts. 1786.gadā tornī tika uzlikts gailis, kas norāda vēja virzienu. Kāpnes, kas ved tornī, nav raksturīgas nevienai citai baznīcai; iespējams, ka kāpnes tika uzceltas gleznainās apkārtnes dēļ - lai barons viesiem varētu izrādīt skaisto apkārtni. 1885.gadā tika uzbūvētas 24 reģistru ērģeles Rīgas lielākās ērģeļbūves darbnīcas vadītāja meistara A. Martina vadībā (1934.-1935.gadā, kā arī 2000.-2006.gadā tika veikts ērģeļu remonts). I pasaules kara laikā baznīcas zvans tika evakuēts uz Krieviju un tā vietā baznīca ieguva citu, 1530.gadā lietu zvanu ar uzrakstu baznīcslāvu valodā. 1934.gadā notika luterāņu baznīcas atjaunošanas darbi P. Kampes vadībā. Pēc II pasaules kara, 1949.gadā, veiktajā apsekošanā konstatēts, ka kara laikā no blakus baznīcai krītošo bumbu šķembām un šāviņiem bojātas sienas un jumts, sašauts tornis un sakristeja. 1953.gadā sākās dievnama remontdarbi, kas turpinājās pakāpeniski. 1999.-2000.gadā gadā tika veikta baznīcas izpēte un remontdarbi. Baznīca ievērojama arī ar to, ka tajā atrodas 1694.gada E. Glika tulkotās Bībeles eksemplārs, utt.. Arch. Haberland, Kristof (1749-1803, būvmeistars)

Alūksne (Latvija)