/saukts arī: Valītes, Skanstnieki/
Pļaviņās, kur Daugavā ietek Aiviekste un gleznainā Skanstupīte, atrodas 17.gadsimta piemineklis - seni zviedru nocietinājuma vaļņi – Gostiņu (Aiviekstes) skanste. 20.gadsimta sešdesmitajos gados, pēc Pļaviņu pilsētas iedzīvotāju ierosmes, šeit sāka ierīkot Draudzības parku. Parks sākotnēji tika veidots kā meža parks, taču 70.gadu beigās tika izstrādāts apstādījumu projekts, ar mērķi izveidot ainavu parku. Draudzības parkā aug 42 koku sugas; lielākais retums ir Veimuta priede (Pinus strobus).Parka izveidē daudz sirdsdegsmes un enerģijas ieguldīja pļaviņietis Arturs Grīvnieks (1912.-2005.). Pēc viņa iniciatīvas 1982.gadā parkā tika uzstādīti lieli laukakmeņi - piemiņas zīmes: „Zviedru skanste – Draudzības parks”un piemiņas zīme Jānim Jaunsudrabiņam, kurš ilgus gadus dzīvojis Pļaviņās. Šajā akmenī iekalti J.Jaunsudrabiņa vārdi: ”Visus mūs vieno dabas varenums un skaistums, saule, gaiss, zeme un ūdens, kas mūžam atjaunojas un atjauno”.
Parkā ierīkota brīvdabas estrāde, kur katru gadu tiek svinēti Jāņi un notiek dažādi brīvdabas pasākumi vasaras periodā.
Senatnē: Skanstenieki
Ne vēlāk kā 17.gs. divdesmitajos gados zviedri te uzbūvēja aizsardzības nocietinājumus – Aiviekstes skansti. Vēlākajos gados nocietinājumi nonāca Krievijas valdījumā un te bija izvietots garnizons un iekārtotas kazarmas.
Stāsts par Draudzības parku Pļaviņās:
Sabiedriskā kārtā senajās zviedru skanstīs ierīkoja parku ar nelielu estrādi, skatītāju soliem, taciņām, atpūtas laukumiņiem, lapeni. Bez atalgojuma te draudzīgi strādāja daudzi pļaviņieši. Tādēļ arī parks nosaukts par Draudzības parku. Parkā tika veidoti dažādi apstādījumi. Daļa no tiem iznīkuši, bet bērzi ir izauguši lieli. Šī balto bērzu birzs vietā, kur Daugava savienojas ar Aivieksti, ar savu skaistumu visvairāk priecē mani kā bijušo Pļaviņu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju.
(Gunija Žilde, Pļaviņās)
Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Daugavas taka
Objekta iesniedzējs: Ineta Grandāne
Latvijas kultūrvides TAKAS kuratore Zemgales reģionā: Aelita Ramane