Saukta arī: Aiviekstes skansts, Zviedru skanstis, Skanstnieki.
Gostiņu jeb Aiviekstes skansts uzbūvēta grūti pieejamā vietā pie Aiviekstes ietekas Daugavā. Mazā Skanstnieku (Aizmatas) upīte to norobežo rietumos; neliela grava – austrumos un mākslīgi rakts grāvis no ziemeļiem. Tā ir samērā labi saglabājusies un ir ievērojama ar četriem izteiktiem bastoniem un skansts malas stāvinājumiem, taču tai nekad nav veikta uzmērīšana un tās izmēri ir aptuveni. Skansts iekšpusē ir kultūrslānis, kas liecina par tās ilglaicīgu izmantošanu.
Mūsdienās Gostiņu skansts atrodas pilsētas parka teritorijā (Draudzības parks) un starp kādreizējiem nocietinājumu vaļņiem ir iekārtota brīvdabas estrāde.
Senatnē:Ewsthoff, Een Bonde wid Ewest Skantz, Skanstenieki, Aiviekstgrīvas skanste
Gostiņu skansts uzbūvēta 17.gadsimta pirmajā pusē kā zviedru nocietinājums pret poļiem kara laikā. 1635.gadā skansts tika atjaunota un tā kļuva par zviedru nocietinājumu uz robežas ar Poliju. Tajā uzturējās pastāvīgs garnizons.
Pēc Nīštates miera līguma 1721.gadā Zviedrija atdod Vidzemi Krievijai. Ap 1790.gadu skansts sāk sabrukt un tiek nolemts to atjaunot. Tiek uzceltas arī kazarmas, taču pēc 1795.gada, kad Krievijas pakļautībā atrodas jau visa Latvijas teritorija, skansts zaudē savu stratēģisko nozīmi. Krievijas karaspēka garnizons tiek pārcelts uz Daugavpili un kazarmas nojauktas.
Stāsts par Gostiņu skansti:
Kas Skanstniekos dziedāja gailis, to dzirdēt varēja trīs valstīs – zviedru zemē, Kurzemē un poļos. Uz robežakmens, tā saucamajā Šķaunaču akmenī, esot iekaltas robežlīnijas. 1964.gadā, kad Daugavā bija sevišķi zems ūdens, šo akmeni pārbaudīju, bet nekādas zīmes uz tā nebija.
(Apolonija Grīvniece, Pļaviņas)
Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Daugavas taka
Objekta iesniedzējs: Ineta Grandāne
Latvijas kultūrvides TAKAS kuratore Zemgales reģionā: Aelita Ramane