Ar Kūku pašvaldības, biedrības Baļote atbalstu iespiests buklets, Baļotes un Sūnu ezeru apkārtne!’’ 1. izdevums no cikla „Iepazīsti Krustpils novadu!” Veikti pārgājieni apkārt Baļotes ezeram aizsargjoslas līmenī, jo ezera krasti pieder daudziem īpašniekiem. Savākts vēsturiskais materiāls, teikas, nostāsti u.c.

Atrašanās vieta: Kūku pagasta ziemeļu daļā.

Platība, dziļums: 149.2 ha ( pēc pagasta ziņām), 4-6 m dziļš.

Krasta līnija: robota.

Augu, dzīvnieku valsts: apkārt ezeram aug skujkoku un lapu koku meži. Vairāk sastopamas ir Ezera krastos aug arī kārkli un niedres. Virzienā uz Jēkabpils pusi ezers ir seklāks. Ezerā aug daudz ūdensrožu.

Zivis: līdakas, asari, karpas, no retākām-zandarts.

Noteku ezers: no Baļotes ezera iztek Donaviņa. Vairākās vietās ir strautiņi, kas ietek Baļotes ezerā.Šobrīd Baļotes ezeru nomā un apsaimnieko (zveja, atpūta) 6ģimeņu kooperatīvi.

Ekoloģija: Baļotes ezera ZR daļā ir meliorācijas notekcaurule. Tā piesārņo ezeru, kā rezultātā ezerā pret Vīksnu mājām sanests biezs smilšu slānis.

Senāk:
Ir vairākas versijas, kā cēlies ezera nosaukums. Stukuls savā grāmatā „Krustpilieša stāstījums” to min kā Stirnu ezeru, jo no Stirnienes ieradušies trīs dēli un sākuši saimniekot. Savu apmešanās vietu viņi saukuši par Stirēniem, bet ezeru – parStirnu ezeru. Ezerā zivis zvejojuši bradājot, tāpēc apdzīvotu vietu pie ezera saucot par Brēdiķiem, bet ezeru par Baļotes ezeru. Krastos dzīvojis daudz dzeņu, tāpēc radusies apdzīvota vieta Dzeņi, zvejoti plauži, tāpēc apdzīvota vieta-Plauži. Ezera krastā dzīvojis saimnieks Indriķis, tāpēc radusies apdzīvota vieta Indriķēni, kā arī dzīvojuši zvejnieki. Šai vietā cēlies nosaukums Ribāki (no krievu valodas).

Baļotes ezera apkārtne ir pasakaina un interesanta visām paaudzēm!

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Baļotes un Sūnu ezeru apkārtne

Objekta iesniedzējs - Vizma Lejiņa

Latvijas kultūrvides TAKAS kuratore Latgales reģionā - Valda Čakša