Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt
Daugavas taka

Pļaviņu luterāņu baznīca

Zemgales reģions, Pļaviņas, Raiņa iela 18

Pļaviņu Sv.Pētera luterāņu baznīca atrodas pilsētas centrā. Tās būvniecībā izmantots Daugavas dolomīts, tāpat kā daudzas citās ēkās Pļaviņās. Baznīcas tornis ir novietots asimetriski vienā malā, tā smaile ir piramidālas formas. Baznīcas altārgleznu „Kristus augšāmcelšanās”(citos avotos „Lieldienu rīts”) gleznojis mākslinieks E.Virs.

2004.gadā Pļaviņu pilsētas pašvaldība piešķīra Sv.Pētera luterāņu baznīcas ēkai kultūrvēsturiski nozīmīga objekta statusu, bet 2011.gadā vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu baznīcai apstiprināja Latvijas Kultūras ministrija.

Senatnē:
Pļaviņu Sv. Pētera luterāņu baznīca uzbūvēta 1911.-1912. gadā būvmeistara J.Kibermana vadībā. Galvenais būvdarbu finansētājs un iedvesmotājs bija Stukmaņu muižas arendators barons R.Nolde. Arī vietējie iedzīvotāji piedalījās ar ziedojumiem baznīcas būvē: tirgotājs I.Rumpe dāvā cementa plāksnes grīdai un jumtam, P.Cielavs – dolomīta kanceli, H.Appeltoffts – tērauda zvanu; mācītājs H.Bahs – logu vitrāžas altārtelpai; K.Vilciņš – baznīcas sētu.Pirmā pasaules kara laikā baznīca stipri cieta – granātas sapostīja baznīcas jumtu, tika izlaupīts baznīcas inventārs. 1919. gadā draudze atjaunoja baznīcas darbību un drīz vien tika uzsākti labiekārtošanas un remontdarbi. 1929.gadā baznīcai tiek izgatavots jauns altāris un altārglezna.Savulaik Pļaviņu luterāņu baznīcas draudzē darbojušies daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki:ģenerāļi Krišjānis Berķis un Andrejs Krustiņš, rakstniece Emīlija Prūsa, vēlākais Pļaviņu pilsētas galva Pēteris Lācītis. 1939.gadā pie baznīcas sāka darboties sieviešu komiteja rakstnieces Emīlijas Prūsas vadībā, kura organizēja dažādus kultūras un labdarības pasākumus.1938.gadā ērģeļu būvei ir savākta daļa no nepieciešamās naudas summas; bet 1940.gadā visa vajadzīgā summa ir uzkrāta un A/S”Gerhards un Key” tiek pasūtītas koka un metāla stabules un pārējās detaļas, taču darbs apsīkst. Padomju varas laikā, 1959.gadā baznīcas draudze saņem Pļaviņu rajona izpildkomitejas rīkojumu par ērģeļu nodošanu Pļaviņu kultūras namam; tālākais ērģeļu liktenis nav zināms.Stāsts par Pļaviņu luterāņu baznīcas zvanu:
Neparastu likteni piedzīvojis Pļaviņu luterāņu baznīcas zvans. Pirmā pasaules kara laikā tas tika noņemts un izvests uz Krieviju, taču 1924.gadā, pateicoties draudzes ļaužu uzņēmībai, zvans tiek atvests no Ņižņijnovgorodas un uzstādīts savā vecajā vietā; baznīcas zvana pasaules ceļojums bija beidzies.Uz zvana rakstīts: „Štokmanshofas baznīcai veltīts no Appeltoft. 1912.” („Der Stockmanshofer Kirche, gewidmet von H.Appeltoft.1912.”). Appeltoftu ģimene bija zviedru tirgotāji, kuriem Pļaviņās piederēja veikals.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Daugavas taka

Objekta iesniedzējs: Ineta Grandāne

Latvijas kultūrvides TAKAS kuratore Zemgales reģionā: Aelita Ramane

Izmantotā literatūra:

  1. Babre, Dace .Māksla: Pļaviņu Sv. Pētera luterāņu baznīca // Kultūras mantojums Aizkraukles novadā. – [B.v.:b.i., 2001. – 158.lpp.. – ISBN 9984528448
  2. Zvirgzds, Ilmārs.Pļaviņu evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsture: 1912.-1940. // Staburags. – 1990. – 11., 13.dec.

Skatīt arī: