Vēsturiskais īpašuma sastāvs: bāka, dzīvojamā ēka, noliktava, kūts, pirts, aka, pagrabs.

Vēsturiskā adrese: Dienvidu - vakara ostmala 66/69

1866. gadā pēc Krievijas Satiksmes un Jūras ministriju pasūtījuma tika uzsākti Liepājas tirdzniecības ostas paplašināšanas un modernizēšanas darbi, kuru gaitā 1868. gadā tika uzcelta Liepājas bāka. Tās tehniskā projekta autors nav zināms. Bākas celtniecību – ķeta segmentu izgatavošana, montāža un iekšējais metāla aprīkojums izgatavoti Liepājas būvuzņēmēja Leopolda Meinharda dzelzs lietuvē un metālizstrādājumu remonta darbnīcās/1862.-1873./ Ziemeļu - Rīta ostmalā, tagad Jaunā Ostmala 2 Liepājā. Lai taupītu uz materiālu piegādes un izgatavoto bākas detaļu transporta rēķina, dzelzs lietuves šķūņi kā pagaidu celtnes tika uzcelti un darbojās tiešā jaunceļamās bākas tuvumā.Līdz jaunās bākas uzcelšanai pie Tirdzniecības kanāla dienvidu piekrastes darbojās vecā bāka – tagad Liepājas loču tornis ar primitīvu, nedrošu un nespodru uguns signālu.

Pirmā jaunās bākas gaismas ierīce sastāvēja no petrolejas spuldzes ar fokusējošām lēcām uz rotējošas metāla plates-galda, kuru darbināja ar vinču uzvelkams pulksteņa mehānisms / paceļamā atsvaru bumba atradās vertikālā caurulē bākas centrā/. Ap 1897. gadu bākas petrolejas gaismas avotu nomainīja ar gāzes degļiem, uzlaboja lēcu un reflektējošo ekrānu sistēmu. Bākas signāls bija pastāvīga uguns ar vienu stiprāku zibsni. Sākoties I pasaules karam, 1914. gada augustā un septembrī, kā arī 1915. gada martā vācu kara flotes kuģi ar lielgabaliem vairāk kārt apšaudīja Liepāju, trāpot arī bākai. Pateicoties bākas apaļajai un konusīgajai formai kuģu lielgabalu granātas vairumā gan trāpīja tai, taču atlēca un mainīja virzienu/rikošetēja/. Taču pēc I pasaules kara - 1923./24. un 1924./25.remontdarbos nācās nomainīt septiņas 27-30 mm biezas 2,3x1.5 m ķeta plāksnes, kuras bija lielgabalu granātu bojātas. 1915. gada aprīlī krievu karspēks bāka iekārtu demontēja un izveda uz Krieviju. Tās vietā vācu ķeizariskā kara flote uzstādīja jaunu elektrisku ierīci ar Berlīnes firmas „Jul. Pintsch” diviem staru metējiem un 250mm fokusa atstatuma lēcām uz rotējoša galda. Gaismas avots – 1000 W kvēles gaismas spuldze un rezervē petrolejas deglis. Šo ierīci izmantoja līdz 1942. gadam, kad bākas elektrisko gaismas avotu taupības nolūkā nomainīja pret acetilēna /C2H2/ = CaC2+2H2O=Ca(OH)2+C2H2 zibšņu aparātu uz esošās pamatnes. Šī gaismas ierīce kalpoja arī pēckara laikā līdz 20. gs. sešdesmitajiem gadiem. Bākas korpuss pēc II pasaules kara, vairākas reizes ticis, krāsots. Sešdesmito gadu vidū bākas gaismas stāva logi pilsētas pusē aizklāti ar skārdu, samazinot gaismas zibšņa leņķi līdz 180 grādiem. 1987. gadā /saglabājusies uzraksta plāksnīte/ uzstādīta tagadējā gaismas zibšņa optiskā ierīce polikarbonāta kupolā. Rotējošais galds ir nomainīts pret nekustīgām koncentriskām lēcām, kuru fokusā regulāri iedegas elektriskā kvēlspuldze. Modernizācija veikta arī 1997. gadā un 21. gadsimta sākumā, uzstādot radio ultraīsviļņu signāla pārraidīšanas un akumulatoru iekārtas.

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Kurzemes reģionā: Ieva Ignatova