Šo taku savā romānā „Velna asins” apraksta Rihards Kraulis. Taka ir ļoti sena. Izstaigājot to, ir iespēja vērot un izbaudīt neskartas un pirmatnējas dabas ainavas. Pavasarī īpaši uzmanīgajiem dabas vērotājiem var palaimēties ieraudzīt rubeņu riestu.

Maršruts:
1. Dūņezers
2. Izteka no Dūņezera
3. Taciņa gar strautu
4. Taka cauri pirmatnējam mežam
5. Strauta ieteka Engures upē

Senatnē:
Senos laikos Puzes ezers bijis daudz plašāks. Pie viņa piederējis arī Dūņezers, kas atrodas divus kilometrus aiz tā, un tā vieta, kur tagad atrodas Engures kalns. Ezers nepaticis velnam, un viņš to nolēmis aizbērt. Kādu nakti viņš nesis smiltis un aizbēris lielu ezera daļu, veselu pusi ciet. Pēkšņi iedziedājies gailis. Velns smilti nobēris tur, kur tagad atrodas Engures kalns, un pats aizskrējis uz elli. Ezera aizbērtajādaļā palikusi vēl viena neaizbērta vieta, ko ļaudis nosaukuši par Dūņezeru.
Tajā dzīvoja pats nelabais. Kādu dienu, kad ļaudis netālu no ezera dienas vidū atpūtušies, tie redzējuši, ka pa stāvo ezera krastu melna kariete ar četriem melniem zirgiem priekšā drāzās pa krauju lejā, tieši melnajā atvarā. Ūdens pašķīdis, dūņas novārījušās un tad viss apklusis. Dienvidus, tāpat kā pusnakts, esot stunda, kad visādi nelabi gari apkārt dauzoties.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: No Dūņezera uz Engures upi

Objekta iesniedzējs: Aleksandrs Hmeļnickis

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Kurzemes reģionā: Igeta Gredzena