Līna Erna Hermīne Kuģe (dzim. Ābele) dzimusi 1910. gada 13. decembrī Zvārdē Zemgales pusē, mirusi 2000. gada 22. novembrī Aucē un atdusas Lielauces kapos.Dzīve ir pagājusi smagā darbā – vispirms jau tēva saimniecībā, vēlāk savējā, padomju gados kolhozā. Stāstītājai piemīt uzmanīga attieksme pret pasauli, ļoti laba atmiņa un izcils stāstītājas talants. Viņa pieder pie paaudzes, kuru no citām atšķir personiska klātbūtne XX gadsimta sākuma gadu notikumos. Līnai un viņas brālim ir personiska pieredze par bēgļu gaitām Pirmā pasaules kara laikā, ko ģimene pārlaiž Siguldā un Rīgā. Šis ir tas brīdis, kad Līna sāka krāt savu dziesmu pūru. Vēlāk ģimene atgriezās dzimtajā pusē. Vispirms dzīvoja Cieceres muižā, kur Līna pirmo gadu sāka iet skolā.Un atkal pirmajā vietā dziesmas, gan no baznīcas dziesmu grāmatas, gan skolā mācītas, gan ļaudīs noklausītas. Abi ar brāli, ar kuru Līnai bijušas ciešas saites visu mūžu, mācījušies dziesmas, dančus un rotaļas. Tad sākās jaunsaimniecību laiks, un ģimenei zemi piešķīra Ķevelē. Līna sāka mācīties Vītiņu sešklasīgajā pamatskolā, kur sanāca bērni no plašas apkārtnes, jo šī skola bija bez maksas. Pēc kara pirmie kolhozu gadi pagāja Īlē un Lielaucē smagā darbā un lielā trūkumā.Atmiņu stāstījumā ir ļoti interesanta epizode, kur viņa vēsta par Priedaišu bunkuru. Līdz pat 1950. gadam tur slēpušies latviešu leģionāri, un Līna ar viņiem vairākkārt tikusies, nesdama pārtiku un atkal mācīdamās dziesmas. Tagad šīs dziesmas dzied vīru kopa „Vilki”. 50. un 60. gadu mijā Auces kultūras namā, Līna kopā ar brāli Žani piedalījās etnogrāfiskajā uzvedumā „Kāzas”, kur abi spēlēja galvenās lomas. Ir saglabājies uzveduma scenārijs un daudzas kāzu dziesmas.1964.gadā Aucē ieradās Zinātņu akadēmijas ekspedīcijas dalībnieki, un Līna nonāca folkloristu uzmanības lokā.Būtiski atšķirīgs ir arī valodas lietojums stāstījumā, kurā sastopami gan vecvārdi, gan savdabīgas vārdu formas, gan neatkārtojams izteiksmes veids, kas raksturīgs vēstītājas folkloras žanram un droši vien tādēļ atgādina par laikiem, kad cilvēki vakaros viens otram stāstīja stāstus un bērniem pasakas, bet stāsti par vēsturi gāja no mutes mutē. Līnas Ernas Hermīnes Kuģes stāsts ir mutvārdu vēstures paraugs, kas lieliski iederētos arī Latviešu folkloras krātuvē.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: simtgadniece Līna Kuģe

Objekta iesniedzējs: Inta Tuza, Rasa Logina

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Zemgales reģionā: Aelita Ramane