Hoftenbergas parks atrodas Daugavpils novada, Naujenes pagastā, Kraujas ciemā. Parka platība – 10,9 hektāri. Parks atrodas valsts aizsardzībā no 2001.gada 23.03. (Noteikumi Nr.131 par dendroloģiskajiem stādījumiem (LR MK, 2002 g.). Parka sākotnējais nosaukums, tāpat kā muižai bija “Hofzumberg”, kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē – māja uz kalna. Galvenā dabas vērtība – 42 introducētās sugas. Saskaņā ar R.Cinovska u.c. datiem (1988) Hoftenbergas parkā ir sekojošās koku sugas: Vietējās sugas: parastā egle (Picea abies (L.) Karst.), parastā priede (Pinus sylvestris L.), parastā kļava (Acer platanoides L.), melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.), baltalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.), āra bērzs (Betula pendula Roth.), purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.), parastā lazda (Corylus avellana L.), parastais krūklis (Frangula alnus Mill.), parastais osis (Fraxinus excelsior L.), parastais sausserdis (Lonicera xylosteum L.), mežābele (Malus sylvestris (L.) Mill.), parastā ieva (Padus avium Mill.), parastā apse (Populus tremula L.), parastais ozols (Quercus robur L.), parastais pabērzs (Rhamnus catharticus L.), blīgzna (Salix caprea L.), parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.), parastā liepa (Tilia cordata Mill.), parastā goba (Ulmus glabra Huds. em Moss.), parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.).Introducētās sugas: parastais skabārdis (Carpinus betulus L.), Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.), Ledebūra jeb Krievijas lapegle (Larix ledebouri (Rupr.) Cin.), asā egle (Picea pungens Engelm.), Menzīsa jeb zaļā duglāzija (Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franc. var. menzesii), zilganā duglāzija (Pseudotsuga menziesii var. Glauca (Beissn.) Franco), rietumu tūja jeb dzīvības koks (Thuja occidentalis L.), rietumu tūja jeb dzīvības koks (Thuja occidentalis L.) var.’Columna’, lauku kļava (Acer capmestre L.), ošlapu kļava (Acer negundo L.), kalnu kļava (Acer pseudoplatanus L.), sudraba kļava (Acer saccharinum L.), Tatārijas kļava (Acer tataricum L.), kailā zirgkastaņa (Aesculus glabra Willd.), parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum L.), āra bērzs (Betula pendula Roth.) var.’Fastigiata’, kokveida karagāna (Caragana arborescens Lam.), Vācijas vilkābele (Crataegus alemanniensis Cin. var. alemanniensis), ugunssarkanā vilkābele (Crataegushorrida Medic.var. chrysocarpa (Ashe) Cin.), pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica Marsh. var. pennsylvanica), zaļais osis (Fraxinus excelsior L. var. Subintegerrima (Vahl) Fern.), parastais smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides L.), pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea L.), Tatārijas sausserdis (Lonicera tatarica L.), pieclapiņu mežvīns (Parthenocissus quinquefolia (L.) Planch.), parastais filadelfs (Philadelphus coronarius L.), irbeņlapu fizokarps (Physocarpus opulifolius (L.) Maxim.), sniegbaltā papele (Populus alba L. var. ‘Nivea’), Berlīnes papele (Populus balsamifera x berolinensis ‘B’), Kanādas papele (Populus canadensis ‘Marilandica’ un Populus canadensis ‘Serotina’), laurlapu papele (Populus laurifolia Ledeb. ‘Lettland’), sārtlapu roze (Rosa glauca Pour.), pļavas roze (Rosa pratorum Suk.), rievainā roze (Rosa rugosa Thunb. ex Murray), baltā spireja (Spirea alba Duroi), goblapu spireja (Spirea chamaedrifolia L.), strautu sniegoga (Symphoricarpus albus (L.) Blake), matainais ceriņš (Syringa villosa Vahl.), parastais ceriņš (Syringa vulgaris L.), Holandes liepa (Tilia vulgaris Hayne), stepju goba (Ulmus minor Mill.), mazā kapmirte (Vinca minor L.)
Īpaši aizsaigājamie 2 koki – parastais skābardis, kuri atrodas 3m S no Naujenes Jaunatnes iniciatīvas un sporta centra ēkas, apkārtmēs 23 un 25 cm, augstums 20 m. No Hoftenbergas muižas šobrīd ir pāri palicis tikai parks un vecās muižas krāsmatas, bet kādreiz to vietā atradās Kalnu muiža, kas 20.gs. sākumā bija piederējusi jaunākajam no brāļiem Šahno – Marianam.
Hoftenberga parka teritorijā atrodas Naujenes Jaunatnes inciatīvas un sporta klubs, ēka celta 1957.gadā, kā Daugavpils rajona klubs un Kraujas stadions.
Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Hoftenbergas muižas parka taka
Objekta iesniedzējs: Diāna Čiževska
Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Latgales reģionā: Ilona Skorodihina