Estrādē joprojām notiek dažādi kultūras pasākumi. Katru gadu estrādē tiek sagaidīts 1. septembris, kā arī svinēti gan pamatskolas, gan vidusskolas izlaidumi. Estrādē pēdējos gados noritējis grupas „Pērkona” 30 gadu jubilejas koncerts, koncertējušas tādas grupas kā „Jumprava”, „Credo” u.c. Ikšķiles estrādē viesojas brīvdabas izrādes, kuras ik gadu apveļo visu Latviju. Regulāri savos gadskārtējos saietos šeit pulcējas politiski represētie. Pēdējos gados par pasākumiem Ikšķiles estrādē rūpējas pašu Ikšķiliešu veidotā „Jauko pasākumu aģentūra”.

Estrāde ir vietējas nozīmes vēsturiskas notikuma vietas piemineklis.

Senatnē:

Ikšķiles brīvdabas estrāde ir pirmā jaunāko laiku būve, kas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta ar statusu „Vēsturiska notikuma vieta”.

Ikšķiles brīvdabas estrādes celšanas idejas autore ir latviešu teātra režisore Marga Tetere-Valdmane (1912-1991). Viena no viņas radošā darbības jomām saistījās ar muzikāli dramatiskiem lieluzvedumiem, kas īpaši aktuāli kļuva 70. un 80. gadu mijā − laikā, kad māksla, un it sevišķi dziesma, bija politisko pārmaiņu pirmie vēstneši.

Šajā laikā, atsaucoties režisores emocionālajiem aicinājumiem sargāt un stiprināt tautiskumu, un, balstoties uz viņas detalizētiem norādījumiem, būvinženieris Artūrs Freimanis sabiedriskā kārtā bez atlīdzības izstrādāja estrādes projektu. Būvei vieta tika izraudzīta Ikšķiles centrā gleznainā vietā pie Daugavas senlejas nogāzes blakus Kultūras namam. Gan Marga Tetere-Valdmane, gan projekta autors respektēja ainaviskās vērtības un saudzīgi izturējās pret dabisko vidi, estrādes amfiteātri izvietojot mainīga reljefa vietā.

Pamatakmeni brīvdabas estrādes būvei ielika 1980.gada 23.jūnijā. Celtniecība notika talku veidā. Tajās jūsmīgi piedalījās simtiem ikšķiliešu − dažādu vecumu un profesiju cilvēki.. Ar tehniku, būvmateriāliem un profesionālu celtnieku palīdzību būvdarbos iesaistījās vietējie uzņēmumi un iestādes.

Brīvdabas estrādi atklāja 1981.gada 23.jūnijā. Tā ir lakoniska, funkcionāli pārliecinoša būve, kas organiski iekļaujas kultūrvēsturiskajā Daugavas senkrasta vides ainavā. Amfiteātris izvietots dabiski mainīgā reljefa vietā un tas ir piemērots skatītājiem, bet skatuves daļa ir izliekta – izvērsta puslokam tuvā formā. Estrādes sienu konstrukcija veidota no Ikšķiles vēsturiskajai apbūvei un Daugavas krastiem raksturīgā kaļķakmens mūra. Būvei izvēlētais materiāls sabalsojas ar senajām Ikšķiles celtnēm un Daugavas kaļķakmens krastiem.

Skatuve veidota pakāpēs un ar vairākiem plāniem, ļaujot bez grūtībām izvērst uzveduma vai koncerta norisi. Būve atbilst XX gadsimta vidū uzplaukušās organiskās un reģionālās arhitektūras labākajiem paraugiem. Šo virzienu pamatvērtības – funkcionālā un telpiski strukturālā disciplīna – visai tieši izpaužas arī Ikšķiles brīvdabas estrādē. Organiski attīstīta telpiskā doma, iekļaušanās vidē, vietējo materiālu plate, funkcionālas nepieciešamības noteikta telpiskā iecere, lakoniska formu valoda.

Profesionālo teātru režisori un aktieri augstu vērtē Ikšķiles estrādes brīvdabas skatuvi, kuras arhitektūra ar dažādu līmeņu spēles laukumiem, kas apvienoti harmoniskā ansamblī, sniedz visplašākās iespējas krāšņu brīvdabas uzvedumu veidošanai.

Ar brīvdabas estrādes atklāšanas dienu Ikšķilē aizsākās tradīcija desmit gadu garumā − katru vasaru mākslinieciski organizētām Jāņu svinībām ar lielu dalībnieku skaitu, ārzemju viesiem un tūristiem. Estrādē tika rīkoti lieli un starptautiski koncerti, teatralizēti uzvedumi, teātru izrādes, pilsētas svētki, tautas svētki, kuros bez Ikšķiles pašdarbības kolektīviem uzstājās arī daudzi slaveni profesionāli mākslinieki.

Ikšķiles estrāde kā tiešs sabiedrības kolektīvas radošās darbības rezultāts un svarīga vēsturisku notikumu vieta no 1987.gada kalpoja par vietu LKF Ikšķiles kopas organizētajām tautas sapulcēm.

1988.gada 28.augustā estrādē notika vēsturiska sapulce, kurā Ikšķiles un Tīnūžu ciema sociāli aktīva iedzīvotāju grupa nodibināja Latvijas Tautas frontes atbalsta grupu. Uz vairākiem gadiem Ikšķiles estrāde kļuva par dziesmotās revolūcijas vietējo placdarmu.

Objekta iesniedzējs: Nika Frīdberga- Pumpuriņa, Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūra

TAKA: Laipni lūgti Ikšķilē