Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt

Livonijas ordeņa Siguldas pils

Vidzemes reģions, Sigulda, Pils iela 18

1207. gadā Zobenbrāļu ordenis stāvā Gaujas senielejas krastā sāka celt Siguldas pili. Sākotnēji tā bijusi „castellum” tipa cietoksnis, vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. No 2012. gada iespējams uzkāpt pils Ziemeļu tornī – skatu tornī un galvenajā Vārtu tornī, pastaigāt pa pils mūriem un izbaudīt viduslaiku auru. Livonijas ordeņa Siguldas pils apmeklējums ir ceļojums ordeņa brāļu ikdienā. Iespēja satikt īstu brāli – bruņinieku, izmēģināt viņa kara cirvi, šķēpu, loku un bultas. Ar iepriekšēju pieteikšanos iespēja baudīt Viduslaiku dzīres pils vārtu tornī ar maltīti, kas pagatavota pēc īstas 14. gadsimta pavārgrāmatas.

Senatnē:

Zobenbrāļu ordenis bija mūku – bruņinieku ordenis, kura oficiālais nosaukums bija Kristus bruņinieku brālība. Kad bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis 1207. gadā dalīja zemes, ordenis ieguva teritoriju Gaujas kreisajā krastā. Atskaņu hronikā minēts, ka Siguldas pils celta ordeņa mestra Venno laikā, kurš valdījis no 1204. līdz 1209. gadam. Tā bijusi viena no pirmajām četrām ordeņa konventa mītnēm, ieskaitot Rīgu, Cēsis un Aizkraukli. 1237. gadā Zobenbrāļu ordeņa valdījumus pārņēma Vācu ordenis.

Siguldas pils cietusi Livonijas kara sākumā, 1562. gadā tā kļuvusi par poļu stārastiju. Drīz pēc kara beigām zviedru veiktajā revīzijā teikts, ka pils esot tukša un sagruvusi. 1625. gadā Zviedrijas karalis Siguldu uzdāvinājis grāfam Uksenšērnam, bet pēc muižu redukcijas kronis jeb valsts to atguva. Kara arhīvā Stokholmā glabājas ap 1680. gadu sastādīts Siguldas pils plāns. Pils tika pamesta Ziemeļu kara laikā.

1737. gadā Sigulda nonāca grāfa Lasī, pēc tam Braunu un Borhu īpašumā. 19. gadsimtā ārējai priekšpilij ierīkoja vārtus ar gadskaitli 1867, iekšējās priekšpils vārtu tornī iemūrēja Borhu dzimtas ģerboni, bet pilsdrupās veica mūru nostiprināšanu un uzbūvēja divas pseidogotiskas arkas. 1878.-1881. gadā ārējā priekšpilī kņazu Kropotkinu ģimene uzcēla Jauno pili.

Stāsts par Livonijas ordeņa Siguldas pili:
„Siguldas pils tāpēc tik stipra esot, ka viņai kaļķi akmeņu mūrēšanai maisīti ar pienu. Visām apkārtējo māju saimniecēm bijis jānes piens, cik vien var. Sanesušas tik daudz piena, ka nezinājuši, kur likt, bet viss drīz vien izgājis, sajaucot ar pienu kaļķus, lai stiprāki būtu.”

Objektu iesūtīja: Pašvaldības aģentūra „Siguldas tūrisma attīstības aģentūra”


Izmantotā literatūra:

  1. Latvijas viduslaiku pilis III. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā. Sast. I.Os, - R., 2002.g.

Skatīt arī: