Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt

Siguldas Jaunā pils

Vidzemes reģions, Sigulda, Pils iela 16

Celta 1878. gadā neogotikas stilā kā muižas īpašnieku Kropotkinu dzīvojamā māja. Saglabājušās vairākas muižas kompleksa ēkas. Kopš 1993. gada pilī atrodas Siguldas novada Dome.

Siguldas muižas vēsturiskajā centrā saglabājušās vairākas ēkas, kas celtas 18. un 19. gadsimtā īpašnieku fon der Borhu un Kropotkinu laikā – Jaunā pils, Vasaras pils, Baltā pils, vagara māja, muižas kalpotāju mājas, klēts, vešūzis jeb veļas mazgātava, sakņu un augļu pagrabi. Siguldas muižas centru ieskauj no plēstiem laukakmeņiem mūrēts žogs ar greznu vārtu izbūvi.

Senatnē:
Siguldas Rakstnieku pils

Jaunā pils būvēta kņazu Olgas un Dmitrija Kropotkinu laikā no 1878. līdz 1881. gadam, izmantojot būvmateriālus no kādas senas mūra ēkas, kas 17. gadsimtā atradusies pils vietā. Kungu dzīvojamo māju neogotikas stilā cēlis būvmeistars Jānis Meņģelis no Cēsīm. Ēkas būvformas un plānojums ir vienkāršs. Pils arhitektonisko un māksliniecisko izteiksmību galvenokārt nosaka veiksmīgi izmantotās gotiskās formas un celtniecības materiāla – šķeltu laukakmeņu – gleznieciskās nokrāsas.

Pirmā pasaules kara laikā ēka tika izpostīta. Pēc agrārās reformas Jaunā pils iemantoja Rakstnieku pils nosaukumu, jo 1922. gadā pilī sāka saimniekot Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Pēc kara postījumiem ēka bija nelietojamā stāvoklī, un biedrībai nācās ieguldīt prāvus līdzekļus ēkas remontā.

1934. gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā. Arhitekta A.Birkhāna vadībā ēkā tika veikti apjomīgi pārbūves darbi, tika izveidots jauns, mākslinieciski augstvērtīgs interjers, atbilstoši Latvijas Preses nama vajadzībām – te tapa tam laikam modernākā atpūtas pils Baltijā ar īpaši grezniem nacionālā stila interjeriem, kuru izveidē piedalījušies tādi pazīstami mākslinieki kā Niklāvs Strunke, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Sūniņš, Vilhelms Vasariņš. Kā rakstījusi tā laika prese, atpūtas pils attēli bijuši ievietoti pat franču mākslas žurnālos.

1938. gadā Jaunās pils priekšā tika atklāts tēlnieka Teodora Zaļkalna veidotais piemineklis Kronvaldu Atim. Skolotājs un publicists Atis Kronvalds bijis viens no jaunlatviešu kustības otrā posma aizsācējiem, ļoti daudz paveicis latviešu literārās valodas tapšanā.

Otrā pasaules kara laikā Jaunā pils tikusi izmantota vācu armijas Nord štāba vajadzībām. Pēc kara PSRS Ministru padome pilī ierīko Atpūtas namu augsta ranga amatpersonām. 1953.gadā Siguldas muižas centra ēkās Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrija ierīkoja sanatoriju „Sigulda”, kas darbojās līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai.

Stāsts par Siguldas Jauno pili

Siguldas Jaunajā pilī, kad tur pēc Pirmā pasaules kara ierīkoja Rakstnieku pili, atpūsties braukuši rakstnieki un žurnālisti. Bet nakts gulēšana bijusi nemierīga, jo pa garajiem gaiteņiem kāds staigājis, ķēdes žvadzinādams. Gulētājiem naktīs tikuši no pagalvjiem izrauti spilveni. Remontējot kādu telpu, zem grīdas tika atrasti cilvēka kauli, kas bijuši saistīti ar ķēdi. Kad kauli bijuši apbedīti, pilī beidzot iestājies miers. /J.Benjamiņš, Atmiņu grāmata par dzīvi Latvijā/

Izmantotā literatūra:

  1. Kņazi Kropotkini un Sigulda. Siguldas novada dome, 2011.g.

Skatīt arī: