Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: Kaudzītes
Atrasto rezultātu skaits: 174

Zēbergs Roberts Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Zvejnieka dēls dramatizējumā, Prātnieku brāļu Kaudzīšu romāna Mērnieku laiki dramatizējumā, Antipu Zikovu Maksima Gorkija [1] Zikovi , Roplaini R. Blaumaņa Pazudušais dēls u.c.

Zvaigzne Teodors Vidusvidzemnieku vārdnīca
... pamatskolas pārzinis. 1944–63 brāļu Kaudzīšu muzeja pārzinis Kalna Kaibēnos. Darbojies kultūras biedrībās, Valkas apriņķa skolotāju biedrības priekšnieks, rakstījis presē par audzināšanu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Žagars Juris Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Jāņa Jaunsudrabiņa Aija ; Prātnieks, brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiki , Indriķis Krasts seriālā Saldā indes garša pēc J. Jaunsudrabiņa romāna Jaunsaimnieks un velns motīviem, 1999. Ievērojamākās teātra lomas: Merkucio, Viljama Šekspīra [1] Romeo un Džuljeta ; Boka, Pāvilielas zēni ; Ultheims, Kad ...

Rauza Ausma Vidusvidzemnieku vārdnīca
... vidusskolā, 1956–62 Vecpiebalgas vidusskolā, 1962–76 Kaudzīšu (Ogrēnu) pamatskolā, 1976–92 Vecpiebalgas vidusskolā, 24 gadus mācību pārzine.

Brāļu draudze, hernhūtisms Vidusvidzemnieku vārdnīca
... 1689), Kampenhauzens H., Kaudze R., Kībers F., Klots R., Kundziņš P., Langevits E., Lencs K., Meņģelis P. (dz. 1825), Neihauzens K., Patkuls H., Rātminders A., Skalbe E., Sprekelzens T.

Rasiņš Kārlis Vidusvidzemnieku vārdnīca
... atbrīvošanas kara vēsture , 1–2, 1938; brāļu Kaudzīšu Raksti , 1–6, 1939–41 u.c. Grāmatas izdeva līdz 1944. Nokļuva Zviedrijā, līdz 1957 strādājis bibliotēkās. 1957 atjaunoja apgādu, izdeva dažas grāmatas.

Ābeltiņš Pēteris Vidusvidzemnieku vārdnīca
... nošāvis Veļķu pagasta rakstvedi. Slēpies siena kaudzē pie Dzirkstuma ezera.

Cimdiņš Pēteris Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Sarakstījis Atmiņas par brāļiem Kaudzītēm [ IMM , 1919 #10] u.c.

Čaks Aleksandrs Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Bet savādi ir rakstīt un likt kaudzē, ja neko iespiest nevaru…” Tā tapuši Matīss kausu bajārs, mīlas lirikas krājums Debesu dāvana, filozofiskās dzejas krājums Lakstīgala dzied basu, poēma Spēlē, spēlmani! Atjaunojoties padomju okupācijai, strādājis laikrakstā Cīņa , sacerēja pasūtījuma dzeju ...

Poruks Jānis Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Eglem un Rūdolfam Eglem [5]. M. Kaudzīte raksta: Poruku pazinu gan, bet tikai no pāra reižu saredzēšanās. Reiz, laikam priekšēja gadu simteņa pēdējā gadu desmitē sastādījās tāda kā rakstniecības sapulce. Tur piedalījās Poruks, laikam kā students savā jaunības spirgtumā un dzīves laimību cerībās ...

Dziļleja Kārlis Vidusvidzemnieku vārdnīca
... stāstīt par savām slavenībām – Skalbi, Austriņu, Kaudzītēm. [41, II :15]. Strādājis par skolotāju Koknesē. 1911–14 mācījies Belgorodas Skolotāju institūtā. Skolotājs Majoros, Harkovā, Pēterpilī, kur 1918 beidzis augstākos komerckursus. 1919–34 Rīgas domnieks un 1920–34 Tautas augstskolas lektors ...

Neiburga Andra Bibliotēku un skolu mape
... Neiburga Andra.Kritušās lapas kaudzēm / Andra Neiburga // Diena.- ISSN 1407-1290. - (2001, 31.okt.), 13.lpp. Neiburga Andra.Laimes / Andra Neiburga // Diena. - ISSN 1407-1290.- Nr.7 (2002, 9.janv.), 13.lpp. Neiburga Andra.Laiks ir : [rakstnieces pārdomas par laiku] / Andra Neiburga // Diena. - ISSN 1407-1290. - (2000 ...

Kārlis Vidusvidzemnieku vārdnīca
... Sastādījis un komentējis J. Poruka , M. un R. Kaudzīšu , E. Veidenbauma u.c. rakstnieku Kopotu rakstu izdevumus. Rediģējis Latviešu literatūras vēsturi, 1–6, 1935–37. Tulkojis cittautu rakstnieku darbus. Īpaši nozīmīgs ir K. Egles darbs R. Tagores [1] daiļrades tulkošanā un rakstu izdošanā. 1939 ...

Gailītis Toms Vidusvidzemnieku vārdnīca
... smaidi un asaras viņam bija sirdslieta. [53 :133]. M. Kaudzīte : Stiprākā gara spēju puse pie T. Gailīša bij meklējama un atrodama viņa bagātās runas spējās, gan nopietnībā, gan zobgalībā un jokos, ko gadījās piedzīvot vienmēr skolotāju sapulcēs kā patīkamu pajautrinājumu vaļas brīžos. Dzērbenes ...

Hāgemeisters Augusts Vidusvidzemnieku vārdnīca
... par Vecpiebalgas draudzes skolas celtniecību. R. Kaudzīte raksta: Mūsu vidū kā varenākais bija pazīstams Gatartas lielskungs Hāgemeisters. Viņu saukāja par Gatvarku, un ikkatrs bērns daudzināja viņa vārdu. Stāstīja, ka reiz uz Ežu robežas skrienot saplīsis ritenis un pats Gatvarka izkāpis no karietes ...