Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt
Rīteri un tās mantojums

Rīteru kapsēta

Zemgales reģions, Klintaines pagasts, Rīteri

Pļaviņu novada Klintaines pagasta Rīteru ciemā ir sena un liela kapsēta. Rīteru kapsēta ir retums Latvijā. Mūsdienās Rīteru kapsētā centrālā ieeja nav vairs pavēsturisko ieeju no „Salu” māju puses, bet no pretējās puses, kur atrodas arī kapliča. Kapsētā rietumu un ziemeļu pusē ir saglabājusies norobežojošā akmens krāvuma sēta.

Klintaines kapi tiek uzskatīti par Klintaines likteņdārzu, jo te kapsētā visapkārt ir daudz likteņu.

Senatnē:

Rīteru kapsēta veidojās 1711. gadā. Platību kapsētai piešķīra Rīteru muiža. To norobežoja ar akmeņu krāvumu sētu. Klintaines kapsētas izveide bija nepieciešama, jo pēc Lielā Ziemeļu kara (1700.-1721.) plosoties badam un mērim, cilvēki bija apmiruši, lopi izkauti. Tāpēc valdība pieņēma lēmumu steidzīgi aprakt mirušos. Aizgājējus veda pat no 20 km attāluma ar zirdziņiem. No lielceļa ceļš veda gar „Salu” mājām taisni mežā. Kapsētā centrālā eja bija pa kāpnēm lejup uz rietumu vārtiem. Kapu kopiņas ir viena otrai līdzās ļoti tuvu, jo par kapu vietu bija jāmaksā. Turīgākie ļaudis kapu kopiņas iežogoja, bija lieli pieminekļi, krusti. Rīteru kapos bija arī baronu kapenes - 18. gs. apbedījumi. Lielu postu kapiem nodarīja Pirmais pasaules karš. Lejā aiz kapiem bija nometinājušies krievu zaldāti, pievāca visu ko varēja, arī šķūņus jauca un veda. Šajā laikā tika izdemolētas Baronu kapenes.

Rīteru kapsētā ir arī kapliča, kura celta ap 1860. gadu.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Rīteri un tās mantojums

Objekta iesniedzējs: Alita Kluša

Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Zemgales reģionā: Aelita Ramane