Atbildes, kuras tu meklē

Turandota, opera. Kalafa ārija 3. cēlienā

Opera

Turandota (1924) kļūst par Pučīni pēdējo operu, tās noslēgumu uzraksta Frančesko Alfāno pēc autora atstātām skicēm. Pirmizrādē Milānas teātrī La Scala 1926. gadā diriģents Arturo Toskanīni uz brīdi apstādina operas darbību tajā vietā, līdz kurai to pierakstījis maestro. Interesi par itāļu masku komēdijas žanram tuvo Goci tēlu pasauli 20. gadsimta sākumā apliecina arī komponisti Sergejs Prokofjevs (Mīla uz trīs apelsīniem, 1919) un Ferručo Buzoni (Turandota, 1917). Tomēr tieši Pučīni sadarbībā ar libretistiem Džuzepi Adami un Renato Simoni pārveido seno stāstu par vērienīgu operizrādi, kuras pamatdoma ir pašaizliedzīgas mīlestības slavinājums. Autori rada jaunu tēlu – prinča Kalafa kalponi Liu, kas dodas nāvē, lai glābtu iemīļoto. Pirmo reizi Pučīni uzmanības centrā ir negatīvs sievietes tēls, tomēr komponists nevis akcentē cietsirdīga pašlepnuma vadītās Turandotas nežēlību, bet izceļ princeses pārtapšanu pasakas noslēgumā, skanot Kalafa ārijas himniskajai melodijai.

© Anita Miķelsone. Izdevniecība Musica Baltica, 2005.
Skatīt arī: