Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: (Latvijas Valsts) (prezidents | karogs | himna | ģerbonis | novadi)
Atrasto rezultātu skaits: 48

Saeima Vēstures enciklopēdija
Latvijas ... Latvijas ... kārtējās un ārkārtējās sēdes. Saeima ievēl Valsts prezidentu , balso par uzticību Ministru kabinetam , apstiprina valsts budžetu, ratificē starptautiskos līgumus. Saeimas pamatuzdevums ir likumdošanas darbs. Deputāti strādā arī komisijās, kuru uzdevumus ... prezidenta ... prezidents ...

Rīgas pils Vēstures enciklopēdija
... tika pārbūvētas un iekārtotas (arhit. E.Laube) Latvijas Valsts prezidenta vajadzībām (t.sk. Sarkanā zēle). Kopš 1995 atjaunotās valdības reprezentācijas telpas atkal izmanto Latvijas Valsts prezidents. Pārējās pils telpās atrodas muzeji un citas kultūras iestādes. Kopš ... 1993.g. nogales, ...

Satversme Vēstures enciklopēdija
... Latvijas ... Vispārējie noteikumi; 2. Saeima; 3. Valsts prezidents; 5. Likumdošana; 6. Tiesas; 7. Valsts kontrole. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir parlamentāra republika, kurā likumdošanas vara pieder Saeimai . Valsts prezidenta , ko Saeima ievēl uz 3 gadiem, vara ir ierobežota.... valsti ... prezidentam ...

Čakste Jānis Vēstures enciklopēdija
Latvijas Republikas Valsts prezidents . Dzimis 1859.14.IX Jelgavas apriņķa Sesavas pagasta Čakstēs. Beidzis Maskavas universitātes Juridisko nodaļu (1886). Pēc tam valsts dienestā Kurzemes guberņas prokuratūrā Jelgavā, vēlāk advokāts. No 1887 Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks.... Latvijas ... ...

Zemgals Gustavs Vēstures enciklopēdija
Latvijas Republikas Valsts prezidents . Dzimis 1871.12.VIII Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā. Beidzis Maskavas universitātes Juridisko nodaļu. Pēc tam zvērināts advokāts Rīgā. Piedalījies Krievijas un Japānas karā un 1905. gada revolūcijā . Laikrakstu "Jaunā Dienas Lapa" (1905-... Latvijas ... Tautas ...

Kviesis Alberts Vēstures enciklopēdija
Latvijas Republikas Valsts prezidents . Dzimis 1881.22.XII Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā. Beidzis Tērbatas universitātes Tieslietu nodaļu (1907), pēc tam advokāts Jelgavā. 1914 Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēža vietas izpildītājs. 1915 darbojies Tērbatas bēgļu komitejā ... Latvijas ... Tautas ...

Aizsargi Vēstures enciklopēdija
... Latvijas ... pienākumiem, tiesībām un apmācību. Tajos Valsts prezidents Kārlis Ulmanis bija nosaukts par organizācijas augstāko vadoni. Saskaņā ar noteikumiem LAO uzdevums bija: - palīdzība miera un kārtības uzturēšanā; - valsts ārējās drošības stiprināšana; - patriotisma ... un nacionālās ...

Dziesmu svētki Vēstures enciklopēdija
... Latvijā ... Latviju ... ", kas vēlāk kļuva par Valsts himnu . Kopējiem spēkiem tika meklēta arī svētku forma, kas apliecinātu latviešu tautu kā aktīvu spēku un paustu tās gara augstākos centienus. Viens no Dziesmu svētku galvenajiem uzdevumiem bija un joprojām ir - uzturēt ... valstu ... pieteikums ...

Meierovics Zigfrīds Anna Vēstures enciklopēdija
Latvijas ... sarunās ar Lielbritānijas valdību panācis Latvijas valsts de facto atzīšanu. 1919.g. Latvijas delegācijas loceklis (no 21.V vadītājs) Parīzes miera konferencē . No 1919 VII Latvijas ārlietu ministrs. Bermontiādes laikā piedalījies Rīgas aizstāvēšanā. Latvijas ... Tautas padomes loceklis ...

Ministru kabinets Vēstures enciklopēdija
... kabinetus izveidoja Satversmes sapulce , pēc tam Valsts prezidenta izraudzīts Ministru prezidents. Saskaņā ar Satversmi Saeimas deputāti balso par uzticību Ministru prezidentam un ministriem; par savu darbību šīs amatpersonas atskaitās Saeimai. Līdz jauna Ministru kabineta jeb valdības ... apstiprināšanai ...

Satversmes sapulce Vēstures enciklopēdija
... Latvijas ... apstiprināja arī Latvijas Republikas simboliku: Valsts karogu un Valsts ģerboni ; par Valsts himnu kļuva tautas lūgšana "Dievs, svētī Latviju!" 1920.g. Satversmes sapulce pieņēma Likumu par ( agrārā reforma ), bet 1922.g. - Likumu par naudas reformu . Satversmes sapulce darbību ...

Čakste Konstantīns Vēstures enciklopēdija
Latvijas ... 26.VII Jelgavā. Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes dēls. Beidzis LU, papildinājies Briselē un Parīzē. No 1928 LU tiesību zinību asistents, no 1932 docētājs, no 1938 profesors. Nacistiskās ...

Latvieši Vēstures enciklopēdija
... novada ... novadu ... iedzīvotāju vidū ieguva latgaļi. 16.gs. daudzu Latvijas novadu zemniekus sāka dēvēt par latviešiem, lai gan 13.gs. latgaļi tajos nedzīvoja. Latviešu tautas veidošanos veicināja arī sociālie un psiholoģiskie faktori - pieaugot un paplašinoties sociālajai ... novadā.... novados ...

Upīts Andrejs Vēstures enciklopēdija
... Latvijā,... priekšsēdētāja vietnieks, vienlaikus arī žurnāla "Karogs" redaktors (1940-1941; 1945-1946). 1941-1944 A.Upīts kopā ar padomju aktīvistiem dzīvoja Kstiņinā, Kirovas apkaimē. 1944.g. rudenī atgriezās Latvijā un kļuva par LVU docētāju (profesors 1945-1951). Pēc ... tam piedalījās ZA ...

Limbaži Vēstures enciklopēdija
... novada ... tika atklāts pilsētas parks. Limbažos dzīvojis Latvijas Valsts himnas autors Baumaņu Kārlis (Limbažu kapos 1920 uzstādīts G.Šķiltera veidots piemineklis).