Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: (Latvijas Valsts) (prezidents | karogs | himna | ģerbonis | novadi)
Atrasto rezultātu skaits: 48

Ulmanis Kārlis Vēstures enciklopēdija
Latvijas ... Valsts ... prezidents ... Valsts un Ministru prezidents, līdz 1940.21.VII - Valsts prezidents . Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni , Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. 1940.22.VII deportēts uz PSRS Stavropoles novadu un nometināts Vorošilovskā (tagad Stavropole ...

Rīga Vēstures enciklopēdija
Latvijas ... karogs ... ģerbonis ... Satversmes sapulce , Saeima , Ministru kabinets . Valsts prezidenta rezidence atradās Rīgas pilī . Pilsētu pārvaldīja Rīgas dome, kas sāka darbu pēc 1920.g. sākumā notikušajām vēlēšanām. Domes valdes darbību vadīja pilsētas galva un divi ... Latviju ... Latvija ...

Krievijas karaspēka izvešana Vēstures enciklopēdija
... Latvijas ... prezidentu ... grupas vadība šajā datumā oficiāli paziņoja Valsts prezidentam G.Ulmanim, ka Krievijas karaspēks no Latvijas ir izvests. Skrundas radiolokācijas stacijas jaunā uztvērēja ēka tika svinīgi uzspridzināta 1995.4.V.

Vīķe-Freiberga Vaira Vēstures enciklopēdija
... valsts ... Pēc atgriešanās uz dzīvi Latvijā Vīķe-Freiberga bija Latvijas Institūta direktore (1998-1999). Saņēmusi Marsela Vinsenta balvu, kā arī medaļu sabiedriskajās zinātnēs (1992), Kanādas ZA Pjēra Dovo medaļu par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs (1995)... ). Latvijas Valsts prezidente ...

Kirhenšteins Augusts Vēstures enciklopēdija
... Latvijas ... VIII nosacīti pildīja arī valsts prezidenta pienākumus. Dzimis 18.IX Mazsalacā, Valtenbergas muižas rentnieka ģimenē. 1901 beidzis Tērbatas veterinārijas institūtu. Strādājis par veterinārārstu Valmierā un Limbažos, kur sācis arī zinātniskos pētīju - mus. Par ... Karoga ordeņiem ...

Iedzīvotāji Vēstures enciklopēdija
... Latvijā ... - 75,5%. Latviešu īpatsvars Latvijas novados un Rīgā (%): 1925 1935 Rīga 58,9 63,0 Vidzeme 94,8 93,8 Kurzeme 84,8 86,5 Zemgale 80,2 82,8 Latgale 56,9 61,3 Latvijas iedzīvotāju vairākums (1925.g. - 67,2%, 1935.g. - 65,4%) dzīvoja laukos. Salīdzinājumā ar gadsimta sākumu ... bija samazinājies ...

Latgales 1. kongress Vēstures enciklopēdija
... Latvijas ... pirmoreiz publiski parādījās sarkanbaltsarkanais karogs ( Valsts karogs ). Pēc kongresa Latgales pārstāvji tika sūtīti uz dažādām Vidzemes iestādēm un organizācijām, lai īstenotu kongresa pamatideju par visu latviešu ... apdzīvoto novadu ...

Melngalvju nams Vēstures enciklopēdija
... valsts ... ģerboņus ... citas relikvijas vai to kopijas. Kabinetā apskatāma Latvijas valsts augstākā apbalvojuma – Triju Zvaigžņu ordeņu un medaļu – kolekcija, bet Muzeja istabā – Melngalvju nama jaunā sudraba kolekcija. Svētku zālē notiek koncerti.

Augusta pučs Maskavā Vēstures enciklopēdija
Valsts ... Valsts ... valstī ... PSRS savienotās republikas pučistus neatbalstīja. Latvijā apvērsumu atbalstīja Latvijas kompartijas ortodoksālais spārns ( Latvijas kompartijas sašķelšanās ) un tās 1. sekretārs A.Rubiks, Interfronte , dažas citas sabiedriskas organizācijas ... un bruņotā OMON vienība ...

Zemniecība Vēstures enciklopēdija
... Visstraujāk zemnieki brīvību zaudēja Ziemeļigaunijas novados un bīskapijās. Latvijas teritorijā visagrāk dzimtbūšanas tiesības stājās spēkā Rīgas arhibīskapijā ( 1494. gada līgums ). Līdz Livonijas sabrukumam vēl visos novados dzimtbūšana nebija iedibinājusies. Notika ... valstij ... jeb ...

Vēlais dzelzs laikmets Vēstures enciklopēdija
... Latvijas ... Visvaldis dēvēts par karali (rex autem de Gercike), valsts pārvaldīšanas tiesības viņš bija mantojis. Rakstītie vēstures avoti min arī 4 lielākos lībiešu apdzīvotos novadus - Daugavas, Idumejas , Turaidas un Metsepoles zemes, kuras vēl nebija kļuvušas par agrīniem ... valstiskiem veidojumiem ...

Februāra revolūcija Vēstures enciklopēdija
... valsts ... Revolūcija plaši atbalsojās arī Latvijas neokupētajā daļā - novados tika dibinātas jaunas pašpārvaldes (Vidzemes Pagaidu zemes padome un Latgales Pagaidu zemes padome). Latgales 1. kongresa delegāti nobalsoja par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi. Tika izveidota ... Rīgas Sabiedrisko ...

Lībieši Vēstures enciklopēdija
... Latvijas ... To laiku lībiešiem katrā viņu apdzīvotajā novadā bija citādas apbedīšanas tradīcijas (uzkalniņkapi, līdzenie kapi ar kremācijām un inhumācijām). Latvijas teritorijā (pēc F. Beninghofena hipotēzes) vēlajā dzelzs laikmetā dzīvojuši ~ 20 tūkst. lībiešu ... un ~135 tūkst. baltu ...

Pagasts Baltijā Vēstures enciklopēdija
... ka pagasta ņēmējs ir ordeņa fogts. Citos senās Latvijas un Igaunijas novados apstākļi bija līdzīgi. Pagasta kā nodokļa lielo nozīmi Livonijas zemes kungu dzīvē apliecina tas, ka vācieši atlika pat tiesas prāvas, kamēr fogts atgriezās no pagasta. Uz pagasta ņemšanu (arī "jāšanu"... ", "saukšanu ...

Latviešu strēlnieku bataljoni Vēstures enciklopēdija
... Valsts ... karogus ... sarakstīja uzsaukumu "Pulcējaties zem latviešu karogiem!", ko parakstīja valsts domnieki J. Goldmanis un J. Zālītis. Brīvprātīgo pieņemšanas punkti tika iekārtoti Latvijā un ārpus tās - vietās, kur bija apmetušies latviešu bēgļi vai evakuētie strādnieki ( rūpnīcu evakuācija ...