kūdreņi Meža enciklopēdija
... augsnēs kokaudzes ir vēja nenoturīgas, it īpaši egles audzes. Pirmās paaudzes bērza audzes parasti ir mazvērtīgas. Sausā vasarā ∆ ir paaugstināta ugunsbīstamība. ∆ grunts noturība zema, tādēļ mežizstrādi veic ziemas salā. Galv. izmantošanā lieto kailcirti. Izcirtumi un degumi stipri aizzeļ ar ...

kudonijas Meža enciklopēdija
... ir saprotrofs uz nobirām skujkoku, it īpaši egļu, mežos. Augļķerm. aug grupās, veido arī t.s. raganu apļus.

krustošana Meža enciklopēdija
... , starp Sibīrijas un Eiropas egli), simpātiskajā (savstarpēji krustojas indivīdi no s. , kuru areāli sakrīt, piem. , starp balto un parasto apsi), intragresīvajā hibridizācijā, kad spontāni radušies starpsugu hibrīdi krustojas ar kādu no vecāku formām (konst. ozolu, īvju, papeļu sugām).Spontānās krustošanās ...

ragatas Meža enciklopēdija
... Ragatu izgatavošanai izmanto taisnus skujkoku (parasti egles) liela diam. baļķus. Tās var būt vairāku baļķu platumā. Izšķir šķērsragatas, ievadragatas, novadragatas un vienkāršās ragatas. Šķērsragatas nepieciešamas vaļēji pludināto kokmater. aizturēšanai. To plat. 4—6 baļķi, gar. — pēc vajadzī ...

ramalīnas Meža enciklopēdija
... Aug uz skuju kokiem, it īpaši uz eglēm Lja s v- daļā un R daļā. Laponis tievs, pavedienveidīgs, bieži zarojas. Pavedienu galos attīstās sorāļi. Pēc izskata trauslā ∆ atgādina briorijas vai usnejas.

krāja Meža enciklopēdija
... lu M = 3Dk • G (H + 4), kur k priedēm ir 0,39, eglēm — 0,415, bērziem — 0,385, apsēm — 0,405, melnalkšņiem — 0,40, baltalkšņiem — 0,38. Izšķir kopējo, likvīdo (90% no kopējās) un lietkoksnes ∆ , kas atkarīga no koku s. , bonitātes un audzes vid. koka caurmēra.

kosas Meža enciklopēdija
... pacils, zarojas tikai apakšdaļā, bieži pārziemo. Egļu mežā ļoti reti atrasta meldru ∆ ( E.scirpoides ), kas ir aizsargājama.

korallenes Meža enciklopēdija
... skujkoku mežos, it īpaši priežu skuju nobirās. Egļu mežos skuju nobirās bieži atrodami zaļganās ∆ ( R.ochraceovirens ) zaļganbrūnie augļķermeņi. Zeltainā ∆ ( R.aurea ) aug lapkoku un skujkoku mežos sūnās vai nobirās. Aizsargājama. Dzeltenā ∆ ( R.flava ) sastopama skujkoku mežos. Abām s. raksturīgi ...

kopšanas cirtes normatīvi Meža enciklopēdija
... Sabiezinātās skujkoku jaunaudzēs (priežu 5000, egļu 4000 uz 1 ha), kur audzes augst. pārsniedz 5 m, pirmajā sastāva kopšanas cirtē koku skaitu samazina līdz minim. koku skaita augšējai robežai. Krājas kopšanas cirtes vispirms veicamas tad, ja koku skaits audzē pārsniedz normatīvos norādīto koku skaitu ...

kopšanas cirte Meža enciklopēdija
... gadu vecu priežu un līdz 20 gadu vecu lapkoku un egļu mežaudžu kopšana. ∆ ir nozīme arī meža ainavas veidošanā.

medības ar karodziņiem Meža enciklopēdija
... Medniekam stāvvieta jāizvēlas aiz kādas eglītes, izgāzta celma vai resnāka koka. Mastā jāstāv klusu, neizdarot straujas kustības, jo nekustīgu priekšmetu vilki sliktāk atpazīst. Bisi šāvienam paceļ, kad vilku aizsedz koki, krūmi vai ciņi. Mednieks stāvvietu atstāj tikai pēc medību vadītāja rīkojuma ...

kombinētā stādu nodaļa Meža enciklopēdija
... platumam, iespējams 2 reizes iegūt četrgadīgus egles stādus, jo tie pēc pārskološanas jāaudzē tikai 2 gadus. Šo augu stādus audzējot atsevišķās pl. , ozola stādu kopšanā u.c. agrotehnisko pasākumu veikšanā, kad šo stādu virszemes daļa pārsniegtu 0,4—0,5 m augstumu, būtu jālieto speciāli, t ...

sakņpiepes Meža enciklopēdija
... dzīviem, gan nedzīviem skuju kokiem — priedēm, eglēm, kadiķiem, lapeglēm —, retumis uz lapu kokiem. Parasti aug uz saknēm, arī skuju nobirās, dobumos pie koku pamatnes un pie veciem celmiem. Izraisa ātri progresējošu slimību — sakņu trupi ...

sakņu kaitēkļi Meža enciklopēdija
... iekūņošanās (priežu dīgstu pūcīte), priežu un egļu sējeņiem nograuž mizu, arī skujas. Attīstības cikls ilgst 1 gadu. Kāpurus apkaro, iznīcinot nezāles, kuras tauriņi izmanto papildbarībai lidošanas laikā. Kāpurus un kūniņas iznīcina regulāra rindstarpu irdināšana. Masveida kaitējuma gadījumā ...

kokaugu slimības Meža enciklopēdija
... kuros ir 1 vai vairāki citi organismi. Priedes un egles celmu apstrāde ar preparātu, kurā ir sēne Phlebiopsis gigantea , lai ierobežotu sakņpiepes Heterobasidion annosum izraisīto sakņu trupi, ir vienīgais ∆ biol. ierobežošanas piemērs mežsaimniecībā.