mazpurenītes Meža enciklopēdija
... Sastopama ne visai bieži mitros platlapju-egļu mežos, melnalksnājos, baltalksnājos, krūmājos barības vielām bagātā augsnē. Daudzg. lakstaugs ar gumiem. Stublājs pacils, 5—25 cm garš ...

kurpītes Meža enciklopēdija
... Sastopama ļoti reti platlapju-egļu mežos, baltalksnājos (gk. Aronas un Indras krastos). Aizsargājama. Dzeltenā ∆ ir līdz 1,5 m augsts daudzg. lakstaugs. Lapas staraini šķeltas. Ziedi zigomorfi, sakopoti ķekarā. Kauslapas ...

vides ietekmes dinamika Meža enciklopēdija
... uz sauszemes; mazas un ļoti jaunas egles ir ēncietīgas, bet vēlāk to vajadzība pēc gaismas palielinās). Atkarībā no ekol. faktoru rakstura to ietekme var būt pastāvīga vai mainīga. Vairākums faktoru laika plūdumā ir mainīgi, un to ietekme var būt gan periodiska jeb cikliska, gan vienmērīga, gan kumulatīva ...

pumpursmilgas Meža enciklopēdija
... Tā sastopama samērā bieži platlapju-egļu mežos, krūmājos. Stiebrs 30—60 cm augsts. Lapas lineāras, plakanas, maksts slēgta, kaila. Lapas mēlīte ...

mežeņi Meža enciklopēdija
... Vissekmīgāk var izmantot 3—5 g. vecus egles ∆ . Tos iegūst labi apgaismotās vietās — mežaudzes laucēs, grāvmalās, pļavmalās. Pēdējā gada dzinuma garumam jābūt 5 cm, skujām — normāli zaļām, vainagam — piramidālam, nevis lietussargveidīgam. Bērza ∆ ieteicams izmantot, kad tie ir 0,5 ...

skuju-lapu grauzēji Meža enciklopēdija
... mežos bīstamākie ∆ no tauriņiem ir mūķenes ( egļu mūķene un ozolu mūķene), priežu pūcīte , vērpēji (priežu vērpējs), sprīžotāji (priežu sprīžotājs, lielais un mazais salnsprīžotājs), tinēji (ozolu tinējs), ievu tīklkode. No plēvspārņiem bieži sastopami ∆ ir zāģlapsenes (parastā ...

dekoratīvie materiāli Meža enciklopēdija
— Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai ...

lielais priežu smecernieks Meža enciklopēdija
... vidējo priežu smecernieku ( H.pinastri ) un lielo egļu smecernieku ( H.piceus ). Šo smecernieku pieaugušās vaboles papildbarošanās laikā apgrauž skujkoku mizu un ir postīgas skujkoku stādījumiem un paaugai. ∆ no radniecīgajiem un pēc izskata līdzīgajiem sveķotājsmecerniekiem atšķiras ar to, ka taustekļi ...

koksngrauži Meža enciklopēdija
... Pavasarī kāpuri iekūņojas ejas paplašinājumā. Eglēm kaitē lielais egļu ∆ ( M.sutor ). Par 50 g. vecāku egļu kalšanu var izraisīt mazais spīdīgais egļu ∆ ( Tetropium castaneum ) un mazais nespodrais egļu ∆ ( T.fuscum ). Šie ∆ lido VI 1. pusē, aizņem egļu celmu un stumbra lejasdaļu ...

rūsa Meža enciklopēdija
... izplatītas ir priežu-apšu rūsa, priedes mizas rūsa un egļu čiekuru ∆ jeb egļu-ievu ∆ , ko izraisa sēne Thecopsora padi . Ar šo ∆ inficētajiem čiekuriem zvīņas ir plaši atvērtas. Uz tām redzamas oranžas, lodveidīgas ecīdijas. Tādos čiekuros ir maz sēklu, tās ir sīkas,... , ar zemu dīgtspēju ...

zāģlapsenes Meža enciklopēdija
... egles.... mežaudžu D malā, no vēja aizsargātās kultūrās, egļu sēklu plantācijās, dzīvžogos gar ceļiem un dzelzceļiem. Eglēs sastopamas vēl 4 ģ. Pristiphora sugas. Plūmes bojā gaišā plūmju ∆ ( Hoplocampa flava ) un tumšā plūmju ∆ ( H. minuta ). Rozēs sastopamas 8 ģ. Hoplocampa ∆ sugas ...

bērzlapes Meža enciklopēdija
... ļoti sīvās garšas dēļ nav ēdami. Priežu un egļu mikorizas sēne. Nav ēdami arī ļoti sīvās kūmu ∆ ( R.consobrina ) augļķerm., kam cepurīte pelēkbrūna. Egļu un bērzu mikorizas sēne. Baltā ∆ ( R.delica ) atgādina krimildi. Augļķerm. cepurīte balta, liela, bieza. Bērzu,... , apšu un egļu ...

zeltgalvītis Meža enciklopēdija
... Dzīvo skujkoku (it īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos, kur aug egles. Pārtiek no sīkiem kukaiņiem, to kāpuriem un olām. Barību meklē mizas spraugās, putnu ligzdās, zem ķērpjiem un sūnām, kas aug uz koku zariem, ķer kukaiņus arī gaisā. Ziemā dažkārt meklē barību ... uz zemes. Ligzdo ...

lūksngrauži Meža enciklopēdija
... egļu ... Kājas un taustekļi rūsgani. Lielais egļu ∆ ir lielākais Eiropā konst. mizgrauzis. Sastopams priedēs un eglēs. Vienas paaudzes attīstība ilgst 2 gadus. Ziemo kāpuri un vaboles attīstības vietās. Vaboles lido no V 2. puses līdz VIII vidum. Māteseja īsa, veidota stumbra ... garenvirzienā ...

mauragas Meža enciklopēdija
... egļu ... sabaudum ) sastopama retumis platlapju-egļu un egļu mežos, gk. vērī, kā arī krūmājos. Ziedkopa skarveidīga, vīkallapas nav atliekušās. Zied VIII—IX. Meža mauraga ( H.vulgatum ) sastopama ne visai bieži skujkoku un platlapju-egļu mežos, izcirtumos. Stublājs stāvs, bieži iesārts, ar ...