ērces Meža enciklopēdija
... augiem, arī siltumnīcās. Uz egļu skujām un piezariem dzīvo egļu tīklērce ( Oligonychus ununguis ), uz priedēm — priežu tīklērces ( O.pini un O.pinaceus ). Gadā attīstās 4 tīklērču paaudzes. Pieaugušas tīklērču ♀ labvēlīgos apstākļos ar vēja starpniecību izplatās ... uz citām barošanās ...

augu sūcēji Meža enciklopēdija
... egļu ... Priežu hermess ( Pineus pini ), brūnais egļu jeb Sibīrijas egļu -baltegļu hermess ( Aphrastasia pectinatae ), dzeltenais egļu hermess ( Sacchiphantes abietis ), brūnā priežu laputs ( Cinara pini ), pelēkraibā bērzu laputs ( Glyphina betulae ) u.c. laputu sugas sastopamas meža kultūrās, jaunaudzēs ...

peļkājīte Meža enciklopēdija
... egles ... zaru kaudzēm, starp saknēm un zemsegā. Ligzdo eglītēs, kadiķos vai krūmos 0,5—3,5 m augstumā. Ligzda kausveidīga, labi apslēpta un nomaskēta, veidota no smalkiem, sausiem egļu zariņiem, lapām, stiebriem, saknītēm; izklājumā zaļas sūnas, vilna un spalvas. Dējumā 4—7 spilgti zilas ...

gārša, Meža enciklopēdija
... egles,... ievas, sausserži, krūkļi, irbenes. Zem lapu kokiem egles vai oša paauga. Zemsedzē 200 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopamas gārsas, miešķi, cietā virza jeb spuļģītis, zeltnātrītes, baltais vizbulis, pavasara dedestiņa, mežsalāti, ... egli un melnalksni ...

patvēruma vietas dzīvniekiem Meža enciklopēdija
... egļu)... Parasti remīze ir biezs egļu stādījums (attālums starp kokiem 1•1 m). Kad egles sasniegušas 2—3 m augstumu, to galotnes nozāģē; tā izaug daudzgalotņu koki ar bieziem vainagiem. Remīzes noder par patvēruma vietu laukirbēm, zaķiem, stirnām, jo dzīvn. pa zināmām takām saiet tajās un ...

sugu mistrojuma izvēle Meža enciklopēdija
... egles ... mehānisku bojāšanu (appēršanu). Bērzs apper priedi un egli, ja tās ir mistrotas ar bērzu rindām vai šaurām joslām. Lja s mežu atjaunošanas pieredze liecina, ka attaisnojas priedes-egles, egles-lapegles, kā arī priedes-bērza kulišu (joslu) mistrojums.

krustknābji Meža enciklopēdija
... jip» vai «kik-kik-kik». Parasti dzied, sēžot egles galotnē. Klejotāji; notiek arī invāzijas. Ljā uzturas visu gadu. ∆ skaits atkarīgs no skujkoku sēklu ražas. Dzīvo skujkoku un jauktos mežos. Pārtiek gk. no skujkoku sēklām, ko izloba no čiekuriem. Ēd arī lapkoku sēklas, pumpurus,... , ogas, kukaiņus ...

krāšņvaboles Meža enciklopēdija
... egļu ... kāpuri dzīvo biezā atmirušā priedes, retāk egles, mizā un koksnē. Vaboles (ķerm. gar. 26 — 34 mm) lido VI — VII. Savairojoties masveidā, var kļūt par tehnisku kaitēkli, kas veicina stabu, arī guļbūvju ārsienu bojāšanos. Degumu krāšņvaboles ( Melanophila acuminata ... ) kāpuri dzīvo ...

gliemezenes Meža enciklopēdija
... Egļu ... raksturīgi balti augļķermeņi. No tām egļu mežos sastopama egļu ∆ ( H.piceae ), platlapju mežos — ziloņkaula ∆ ( H.eburneus ), zem bērziem — bērzu ∆ ( H.hedrychii ), bet skujkoku mežos skābā augsnē — medainā ∆ ( H. melizeus ). Īpatnēji skaisti ir iesārtās ∆ ( H.erubescens ...

sakņgrauži Meža enciklopēdija
... Uzbrūk stipri novājinātu priežu un egļu saknēm. Izcirtumos ∆ sastopami celmu saknēs, augsnē iebrauktās ciršanas atliekās un zemei piegulošu kokmateriālu mizā. Māteseja līdz 8 cm gara, sākumā elkoņveidā liekta. Kāpurejas blīvas, aplievu neskar. Jaunās vaboles attīstās ... eglīšu ... sakņu ...

aktīvie periodi Meža enciklopēdija
... kas raksturo priežu-šaurlapju āreņa II stāva egļu krājas ikgadējā pieauguma atsauces reakciju. Katram faktoram veidojas lauzta līnija ar lokāliem maksimumiem un minimumiem. Laikposmi, kuros maksimuma un minimuma absolūtā vērtība pārsniedz statistiskā nebūtiskuma zonu, ir ∆ , ... eglēm ... t-ra s ...

sakņu trupe Meža enciklopēdija
... Eglēm ... arī priedes jaunaudzes, P grupa — priedi, retāk egli, kadiķi, viršus un lapu kokus (bērzu, baltalksni, lazdu, pīlādzi). Parasti lapkoku tīraudzes slimība neskar. Lapu koku inficēšanās notiek, ja tie aug kopā ar P grupas inficētām priedēm. Tādēļ P grupas inficētas ... priežu audzes vietā ...

meža dabiskā atjaunošanās Meža enciklopēdija
... egles ... no māteskoka (dažkārt arī tālāk). Parastajai eglei no augsnes apbērta zara ievainojuma vietā dažkārt veidojas adventīvās saknes un dzinums (noliektnis), bet tiem egļu ∆ procesā nav nekādas praktiskas nozīmes.Lapu koki dabiski atjaunojas gan ģeneratīvi, gan veģetatīvi.... . Vietējo s ...

intercepcija Meža enciklopēdija
... egļu ... Tādos pašos apstākļos egļu mežā koku vainagos var uzkrāties līdz 380 t/ha sniega, bet egļu vainagu forma un lokanie zari būtiski samazina snieglauzas briesmas.

sēkla Meža enciklopēdija
... auglenīcas sienas, bet dažu kailsēkļu (priežu, egļu) ∆ spārni atšķēlušies no čiekurzvīņas. Lja s mežos izplatītajiem kokiem un krūmiem — kailsēkļiem — ∆ sakopotas čiekuros (eglēm, priedēm) vai t.s. čiekurogās (kadiķiem, īvēm). Segsēkļu augļi ir sausi vai sulīgi.... . Sausajos augļos ...