meža kaitēkļu savairošanās Meža enciklopēdija
... egļu ... astoņzobu mizgrauzim un citām stumbra kaitēkļu sugām. Egļu čiekuru tinēja masveida savairošanās parasti notiek egles čiekuru ražas gados. Bīstamāko ∆ saistīta ar meža ģeogr. rajoniem (meža ainavām). Priežu audzes kaitēkļu masveida savairošanās dēļ cietušas ... gk. Piejūras zemienē ...

izcirtuma satīrīšana Meža enciklopēdija
... ciršanas atliekās vairojas priežu lūksngrauži, egles zaros, galotnē un stumbra mizā — egļu astoņzobu mizgrauzis un egļu sešzobu mizgrauzis, skujkoku celmos un saknēs — lielais priežu smecernieks , oša ciršanas atliekās — raibais ošu lūksngrauzis. Kailcirtēs silā, mētrājā un lānā pievešanas ...

cietpiepes Meža enciklopēdija
... ) sastopama mitros, ēnainos egļu mežos uz egļu kritalām (ar mizu). Augļķerm. vieng., klājeniski, cieši piestiprināti pie substrāta, tumšbrūni, ar nedaudz gaišāku sarkanīgu malu. Sāk. tie veidojas kā nelieli atsevišķi laukumiņi, kas vēlāk saplūst, noklājot samērā lielus ... laukumus. Melnsvītras ...

paceplītis Meža enciklopēdija
... egļu ... Ligzdo žagaru kaudzēs, izgāztos celmos, eglītēs, kadiķos, koku stumbra iedobumos, pakrastēs, mūra spraugās, pažobelēs. Ligzda ir lodveidīga ar apaļu ieejas atveri sānos; veidota no sausām papardēm, sūnām, smalkiem egļu zariņiem, lapām, zāļu stiebriem, izklājumā spalvas un vilna. Ligzdas ...

vardes Meža enciklopēdija
... egļu ... Dzīvo dažāda tipa mežos, it īpaši mitros egļu un priežu-egļu mežos, terašu un palieņu gāršā un liekņā, kā arī zemajos purvos, mitrās pļavās un kultūrainavā. Barības sastāvs mainās atkarībā no biotopa. Galv. barība — divspārņi, vaboles, mazāk — gliemji un taisnspārņi ...

čiekurs Meža enciklopēdija
... virspuse (apofīze) var būt gan gluda, gan asi adataina, egļu čiekurzvīņu gali — noapaļoti, smaili vai pat atliekušies. Ljā priežu ∆ garums ir 2—6 cm, egļu — 8—12 cm. Sēklu skaits ∆ atkarīgs no tā gar. un čiekurzvīņu novietojuma blīvuma. Vidēji priežu ∆ ir 25, egļu ∆ — 150 sēklas ...

edifikatorefekts Meža enciklopēdija
... Raksturīgs ∆ piemērs ir Lja s egļu meži. Egļu nobiras (skujas, sīkie zari) veido organ. atliekas (skābo detrītu), kas veicina augsnes podzolēšanos (organ. vielu un minerālvielu izskalošanos no trūdvielu horizonta). Audzes zemāko stāvu dominējošās s. , piem. , priežu un egļu damaksnī zaļsūnas ...

mušmires Meža enciklopēdija
... Sastopama bieži skujkoku, it īpaši egļu mežos vasarā un rudenī. Bālās ∆ ( A.citrina ) augļķerm. raksturīga dzeltenīga, reizēm balta cepurīte ar baltām, neregulārām plēksnēm. Tā nav ēdama nepatīkamās smakas un garšas dēļ. Sastopama ļoti bieži priežu mežos. Priežu ... un bērzu mikorizas ...

meža kultūru un jaunaudžu kaitēkļi Meža enciklopēdija
... tinējs un priežu zaru tinējs ( Petrova resinella ).Eglēm jaunaudzēs skujas apgrauž mazā egļu zāģlapsene ( Pristiphora abietina ), bet hermesu sūkuma vietās uz jaunajiem egles dzinumiem veidojas pangas. Alkšņu lapas skeletē zilais alkšņu lapgrauzis ( Agelastica alni ), apšu lapas — ģ. Melasoma lapgrauži ...

mūķenes Meža enciklopēdija
... egļu ... g. , pagaidām nekaitē.Eglēs mīt egļu otiņmūķene ( Dasychira abietis ). Daudzu kokaugu lapas (skujas) apgrauž parastā otiņaste ( Orgya antiqua ).

smecernieki Meža enciklopēdija
... Egļu ... pubescens ) kāpuri barojas egļu vīrišķo «ziedkopu» pumpuros, dažreiz arī stādītu eglīšu pumpuros un jaunos dzinumos. Priežu skuju smecernieka ( Brachonyx pineti ) kāpuri grauž skujas makstīs. Bojātās skujas vasaras beigās nobirst. Kaitē virsājos un kāpās. Zilā priežu smecernieka ...

galvenā cirte Meža enciklopēdija
... Pakāpenisko izlases cirti praktizē egļu, priežu un lapkoku audzēs sausieņu mežos, kur ir egles paauga vai iespējama tādas paaugas izveidošanās. Audzi izcērt 3 paņēmienos 10—20 g. laikā. Regulēto izlases cirti praktizē dažāda vecuma egļu audzēs sausieņu mežos, periodiski izcērtot bojātos, ...

ķivulis Meža enciklopēdija
... Dzied, lidojot vai sēžot augstu egles galotnē, nereti arī riesta lidojuma laikā. Dziesma — ātra vīterošana, kas beidzas ar garu, stieptu «dididžēēš». Sauciens — gari stiepts «tuīī» vai «di-ē». Ljā ∆ sastopams ļoti bieži visā terit. (ligzdo 100 000—200 000 pāru)... ). Nometnieks, arī gājputns ...

skujbire Meža enciklopēdija
... kokaudzētavās aizsargāt stādus ar fungicīdiem.Egļu ∆ izraisa askusēne Lophodermium macrosporum . Biežāk inficējas 10—40 g. veci koki. Slimajām eglēm pavasarī nobrūnē iepriekšējā gada dzinumu skujas. Lapegļu ∆ izraisa sēne Meria laricis . Tā inficē dažāda vecuma kokus,... , visbiežāk lapegles ...

augošu koku atzarošana Meža enciklopēdija
... eglēm.... ), lēnāk priedei (5 g. ), bet ļoti lēni eglei. Jauniem kokiem apaugšana notiek straujāk.Parasti kokus atzaro līdz 6—8 m, retāk līdz 10—12 m augstumam. Vienmēr jāraugās, lai kokam saglabātos veselīgs vainags, kas nodrošina tā normālu augšanu. Priedes vainagam jāaizņem ... puse no koka ...