Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: Egle
Atrasto rezultātu skaits: 337

platlapju ārenis Meža enciklopēdija
... Audžu produktivitāte augsta. Egle cieš no vējgāzēm. ∆ raksturīgas egles, oša, bērza, apses, melnalkšņa un baltalkšņa I bonitātes audzes, nereti ar egli II stāvā. Lapkoku audzēs pamežs vid. biezs vai biezs; aug krūkļi, irbenes, ievas, zalktenes, pīlādži. Zemsedzē 140 ... vaskulāro augu, ...

šaurlapju kūdrenis Meža enciklopēdija
... Egle ... atjaunojas bērza audzes ar veselīgu un spēcīgu egles paaugu. Mērķsugas — priede, bērzs un egle. Jaunaudžu un vid. vecuma audžu kopšanas laikā pakāpeniski samazināms lapkoku piemistrojums priedes un egles audzēs. Galv. izmantošanā lieto kailcirti. ∆ grunts noturība zema, tādēļ mežizstrādi ...

platlapju kūdrenis Meža enciklopēdija
... Audžu produktivitāte augsta. Egle cieš no vējgāzēm. ∆ raksturīgas egles, oša, bērza, apses un melnalkšņa I bonitātes audzes ar priedes piemistrojumu un nereti ar egli II stāvā un paaugā. Lapkoku audzēs pamežs vid. biezs vai biezs; aug krūkļi, irbenes, kārkli, zalktenes,... , pīlādži. Zemsedzē ...

slapjais vēris Meža enciklopēdija
... egles,... pirmajos gados ieviešas bērzs, apse un alkšņi. Egles dabiskā atjaunošanās notiek lēni. Mērķsugas — egle un bērzs. Ar kopšanas cirtēm veicināms oša un ozola piemistrojums. Galv. izmantošanā lieto kailcirti. ∆ grunts noturība zema, tādēļ mežizstrādi veic ziemā ... vai vasarā un ...

meža kultūru kopšana Meža enciklopēdija
... egle ... nedrīkst mazā augsnes trūdvielu daudzuma dēļ. Egles kultūrās augsnes irdināšana nav nepieciešama, tā var radīt nevēlamus sakņu sist. bojājumus un līdz ar to labvēlīgus apst. sakņu trupei. Salnu apdraudētās vietās lapkoku dab. piemistrojums jāsaglabā, līdz egle sasniedz 1,5—2 m augstumu ...

niedrājs Meža enciklopēdija
... IV bonitātes audzes, dažviet ar melnalkšņa un egles piemistrojumu. Nereti egle veido arī II stāvu. Paaugā priede, egle un purva bērzs. Pamežs vidēji biezs; aug krūkļi, kārkli, kadiķi. Zemsedzē 150 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopami grīšļi, purva un iesirmā ciesa ...

kokaudze Meža enciklopēdija
... , priede), bet II stāvu — ēncietīga s. (egle). Saliktu ∆ var veidot arī 1 ēncietīga s. (egle), bet tādā gadījumā tā ir dažādvecuma audze, kas sastāv no dažādu paaudžu kokiem. Pēc izcelšanās šķir dabiski izveidojušās ∆ (atjaunojušās ar sēklām vai veģetatīvi) un mākslīgi atjaunotas ...

klimakss Meža enciklopēdija
... minerālbarošanās elementiem bagātākās augsnēs — priede un egle, bet bagātās augtenēs — egle, ozols vai osis. Mīksto lapkoku (bērza, apses, baltalkšņa) audzes ir gk. antropogēno faktoru (izcirtumi, degumi), kā arī citu ārējo faktoru (kaitēkļu un slimību postījumi, vējgāzes) ietekmes rezultāts ...

nārbuļi Meža enciklopēdija
... Tā saimniekaugi ir parastā egle, Zviedrijas kadiķis, mellene, zilene, āra bērzs, melnalksnis, parastā lazda, parastais ozols. Meža nārbulis ( M.sylvaticum ) sastopams Lja s Z daļā skujkoku-platlapju un šaurlapju mežos, krūmājos. Kausa zobiņi trīsstūraini. Vainags zeltdzeltens. ... Zied V—VIII. Tā saimniekaugi ...

vēris Meža enciklopēdija
... egles ... niedru ciesa un parastā ciņusmilga. Mērķsugas — egle, bērzs, cietie lapu koki, apse un baltalksnis. Egles jaunaudzēs vēlams lapkoku piemistrojums, kas ar kopšanas cirtēm samazināms, neļaujot veidoties konfliktaudzēm. Lapkoku ∆ egles II stāvs ir saimnieciski nozīmīgs.... . Galv. izmantošanā ...

papīrmalkas plantācija Meža enciklopēdija
... egļu,... ir purva un āra bērzs, parastā egle, parastā apse un tās hibrīds Populus tremula x tremuloides , kā arī citas ātraudzīgas apšu un papeļu s. , parastā priede. Ljā ir izstrādāti tehn. noteikumi egļu ∆ izveidei un apsaimniekošanai, kas nosaka, ka egļu ∆ stādvietu skaits var svārstīties ...

salikta kokaudze Meža enciklopēdija
... bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša,... , tā arī salikta ...

konsorcijs Meža enciklopēdija
... egles ... kukaiņi, zirnekļi, simtkāji u.c. sīki organismi. Egle ir neaizstājama daudzu s. vairošanās procesā (uz tās mīt skujgraužu un mizgraužu kāpuri). Daži konsorti ∆ iekļaujas kopā ar saviem raksturīgajiem pavadoņiem, piem. , vāvere, kas barībā izmanto egles sēklas ... un mitekli rod tās ...

meža elements Meža enciklopēdija
... egli ... bērzu audze I stāvā un egļu audze II stāvā. Ēncietīgā egle var veidot saliktas dažādvecuma audzes, piem. , 3 ∆ ir audzē, kur I stāvā aug 140 g. un 80 g. vecas egles un II stāvā — 40 g. vecas egles. Mācību par ∆ 20. gs. 20. gados izstrādāja krievu zinātnieks ...

meža kultūru ierīkošanas metodes Meža enciklopēdija
... egles ... Priedi stāda agrāk nekā egli, bet duglāzija labi ieaug pat pumpuru uzbriešanas laikā (V 2. pusē). Rudenī pirmos stāda skuju kokus, pēc tam lapu kokus. Skuju kokus sāk stādīt, kad bērzam un apsei dzeltē lapas, un beidz lapu pilnīgas nodzeltēšanas sākumā. Lapu kokus ... var stādīt līdz ...