sēšanas laiks Meža enciklopēdija
... egles ... sniega sega, var sēt bērzu, lapegli, pat priedi un egli. Tomēr nelabvēlīgo darba apstākļu un sarežģītākas agrotehnikas dēļ sēšana ziemā nav populāra un ir saistīta ar risku. Pavasarī normālos laikapstākļos apses (papeļu) sēklas sadīgst 3—5 dienās, bērza, ... melnalkšņa — 10 ...

kokaugu fizioloģija Meža enciklopēdija
... Tiem raksturīgs arī ilgs juvenilais periods (eglēm 20—60 g. ). Daudzu koku (piem., ošu, kļavu, liepu, lazdu) sēklas dīgst tikai pēc stratifikācijas. Periods no ziedpumpuru veidošanās sāk. līdz ziedēšanai ir atšķirīgs. Mērenā klimata kokaugiem (piem., ozoliem, ošiem, kļavām,... eglei ... pēc ...

īscirtmeta plantācijas Meža enciklopēdija
... robīnijas, no skujkokiem — parasto vai Sitkas egli, duglāziju, dažādu s. priedes. Eiropas Z daļā (arī Igaunijā un Ljā) arvien vairāk tiek ierīkotas bērza plant. papīrmalkas un finierkluču ieguvei. Laikposmā no 1978. līdz 1983. g. ZRA «Silava» zinātnieki izstrādāja tehn. noteikumus egļu ... papīrmalkas ...

sēklu izsējas norma Meža enciklopēdija
... Piem., audzējot priedes un egles sējeņus lauka apstākļos 2 gadus un sējot šaurā vadziņā (2—3 cm), optimālais dīgstu skaits ir attiecīgi 100—120 un 120—140 gab./m. Sējot platā vadziņā (5 cm), dīgstu skaits palielinās vid. par 20—30%. Sēklu dīgtspēja augsnē ir atkarīga ... no sēklu labuma ...

alnis Meža enciklopēdija
... Ja šo augu trūkst, barībā izmanto priedi un egli, pat tikko ierīkotas to kultūras. Kopumā ∆ barībā izmanto ~100 augu sugas, t.sk. ~60 lakstaugu s. , īpaši labprāt ēd kazrozes (ja tās nav noēstas, mežā ir maz ∆ u.c. briežu dz. dzīvn. ). ∆ diennaktī patērē ~15 kg kokbarības,... , vasarā — ...

apmalpiepes Meža enciklopēdija
... apakšpusē sārtas, nelielas, regulāras poras. Aug uz egles kritalām ēnainos, vid. mitros un slapjos egļu mežos. Sārtā ∆ ir bioloģiski daudzveidīgu meža nogabalu indikatorsuga.

apogi Meža enciklopēdija
... skaņām līdzīgu svilpienu virknes. Dzīvo gk. jauktos egļu - lapkoku un egļu mežos. Bikšainā ∆ ķerm. gar. ~ 25 cm, masa ♂ ~ 100 g, ♀ — 160 g. Galva liela. Dziesma — skanīgs, melodisks trellis «pu - pu - pu - pu - pu», dzirdams gk. pavasarī. Nometnieks; daļa bikšaino ∆ ceļo. ∆ ir aizs. putni ...

mizas bojājumi Meža enciklopēdija
... plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm. Mizas plēsumus parasti iedala 3 grupās: 1) miza noplēsta atsevišķām joslām; 2) miza noplēsta līdz 1/3 no koka apkārtmēra; 3) miza noplēsta 1/3—2/3 no koka apkārtmēra. Lapu kokiem mizas plēsuma vietā sākumā veidojas stumbra saussāni.... . Brūce pakāpeniski ...

asociācija Meža enciklopēdija
... stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piem. , egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris ( Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium ). Mežaudzes telpiskās un taksonomiskās strukt. bagātināšanās atspoguļojas ∆ nosaukumā, piem. , ošu + egļu – lazdu + krūkļu ...

zeltkātes Meža enciklopēdija
... gļotainu gredzenu, apakšdaļā spilgti dzeltens. Egļu mikorizas sēne. Aug egļu mežos, mežmalās vasarā un rudenī. Ēdama. Rožsārtās ∆ ( G.roseus ) augļķerm. ir nelieli, ar sarkanu cepurīti, atrodami sausos, smilšainos priežu mežos, jaunaudzēs, nereti aug kopā (simbiozē) ar govju sviestbeku. Priežu ...

meža pašregulēšanās Meža enciklopēdija
... 1) pārmitros apstākļos notiek egļu audžu pašizretināšanās, līdz ar to tiek veicināta fizikālā iztvaikošana un arī evapotranspirācija; 2) veidojas skujkoku audzes ar bērza piemistrojumu, jo 1 kg bērza lapu veģ. periodā spēj transpirēt piecreiz vairāk ūdens nekā 1 kg egļu skuju.

vāvere Meža enciklopēdija
... izklātā, biezā lodveida ligzdā, kas parasti atrodas eglēs. Vasarā dzīvo ģimenē, ziemā pa vienai. Ja barības trūkst, tad klejo. Aktīva dienā. Galv. barība — skujkoku sēklas, rieksti, zīles, ogas, arī sēnes. Dažkārt ēd kukaiņus, mazo meža putnu olas un mazuļus. Koku dobumos ... uzkrāj barības ...

vainags Meža enciklopēdija
... Ēncietīgu sugu kokiem — eglei, balteglei, liepai, gobai, dižskābardim — arī normālas biezības audzē ∆ zarojums aizņem stumbra liel. daļu. Pastāvīga stipra vēja ietekmē (jūrmalas kāpās) kokiem var veidoties vienpusējs karogveida ∆ .Stumbra koksnes tilpuma tekošais pieaugums ... atkarīgs no koka ...

cīrulīši Meža enciklopēdija
... halleri ) sastopams samērā bieži visā Ljā platlapju-egļu mežos, krūmājos, vecos parkos, upju krastos. Ziedi sārtvioleti. Aizs. augi ir dobais ∆ ( C.cava ; sastopams Lja s R daļā un v- daļā) un vidējais ... ∆ ( C.intermedia ...

čiekurkalte Meža enciklopēdija
... rā, pēc tam t-ru paaugstina (priedēm līdz 60°C, eglēm līdz 55°C). Atkarībā no čiekuru mitruma un ∆ tipa kaltēšana ilgst 12—36 stundas. Visātrāk atveras egļu čiekuri. Dažu priežu čiekuri atveras tik gausi, ka tos nākas samitrināt ...