Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: Egle
Atrasto rezultātu skaits: 337

meža kultūru ierīkošanas biezums Meža enciklopēdija
... lielākam nekā kokiem, kas zarojas monopodiāli (piem., eglei). Ierīkojot plantāciju kult. , ∆ parasti ir mazāks nekā parastajām ilga cirtmeta kokaudzēm. Zaļo zonu un parku mežos ∆ savukārt nosaka nākamās mežaudzes ainaviskās un rekreācijas prasī bas. Pēc pastāvošajiem noteikumiem ... egles un mīksto ...

nosusināšanas efekts Meža enciklopēdija
... pieauguma uzlabojums novērots pat 260 g. vecā egļu audzē. Stumbra koksnes ikgadējais pieaugums egļu mežos palielinās ~4 reizes, priežu mežos — 3, bērzu mežos — 2, melnalkšņu mežos — 1,5 reizes. Pārejas purvos pēc nosusināšanas kokaudzes ražība palielinās desmitkārt. ∆ raksturo bonitāte ...

tauriņi Meža enciklopēdija
... tinēju sugas ( priežu galotnes dzinumu tinējs , egļu čiekuru tinējs, ābolu tinējs). Pārtikas produktu un sēklu kaitēkļi ir sviļņu dz. ( Pyralidae ) ∆ . Skuju-lapu grauzēji ir vērpēji (priežu vērpējs), sprīžotāji (priežu sprīžotājs, mazais un lielais salnsprīžotājs)... ), mūķenes ( egļu ...

meža gatavība Meža enciklopēdija
... , priedēm attiecīgi 200. g. un 300 g. , eglēm — 180 g. un 250 g. , bērziem — 120 g. un 150 g. ). ∆ laiks ir mainīgs, jo tā iestājas pakāpeniski un bieži vien nemanāmi. Reproduktīvā ∆ ir vecums, kad ir nodrošināta platības apmežošanās pēc pieaugušās kokaudzes nociršanas.... . Ģeneratīvā ...

stumbra trupe Meža enciklopēdija
... Priedei ∆ biežāk izraisa priežu cietpiepe, egleiegļu cietpiepe ( Phellinus hrysoloma ). Lapu kokiem dzīva koka trupēšanu visā stumbrā izraisa parastā ozolpiepe, ozolu cietpiepe, parastā sērpiepe, parastā cietpiepe jeb neīstā posaspiepe, apšu cietpiepe, parastā jeb brūnā bērzpiepe. Koku inficēšanās ...

divzobes Meža enciklopēdija
... bagātas smilts un kūdras augsnes). Egļu mežos zemsedzē aug lielā divzobe ( D.majus ) , bet silos un kāpās — maldinošā divzobe( D.spurium ) . Kalnu divzobe ( D.montanum ) bieži sastopama mežos uz egļu un melnalkšņu stumbru pamatnes, bet vairzaru divzobe ( D.flagellare ) — pārpurvotos mežos uz nomīdītām ...

meža dzīvnieku postījumi Meža enciklopēdija
... ošus, apses, priedes, blīgznas un pīlādžus. Egļu mizas plēsumi parādās pēc zaļo zaru nokalšanas stumbra lejasdaļā, plēšana var turpināties līdz laikam, kad izveidojas kreve. Stirnāži, tīrot ragus, kā arī iezīmējot savu apdzīvoto teritoriju, var noberzt mizu lielam skaitam ... priežu, lapegļu ...

dzīvnieku aizsardzība Meža enciklopēdija
... staltbriežiem meža masīvā ir vēlamas biezas egļu audzes patvērumam vai migu veidošanai. Lauks. zemēs ieteicami biezi egļu un lapu koku stādījumi, kas dod patvērumu zaķiem, stirnām, laukirbēm. Gaigalu, gauru un meža pīļu ligzdošanai var veidot mākslīgas ligzdu vietas vai izlikt attiecīga lieluma ...

sprīžotāji Meža enciklopēdija
... nesavairojas priežu stūrspārnis ( Semiothisa liturata ), egļu skujas grauž egļu stūrspārnis ( S. signaria ). Polifāgs kaitēklis, kura kāpuri atlapo daudzu s. lapu kokus, ir mazais salnsprīžotājs ( Operophthera brumata ). Tauriņiem izteikts dzimumdimorfisms. ♂ spārnu plētums ir 25 — 33 mm. Priekšspārni ...

osu meži Meža enciklopēdija
... Ziemeļu nogāzēs parasti aug egļu un jauktie meži ar damaksnim un vērim raksturīgu zemsedzi, kur dominē niedru ciesa, zilā vizbulīte, pavasara dedestiņa, parastā kumeļpēda, pirkstainais grīslis. ∆ ir viens no Eiropas Savienības aizs. biotopiem Ljā — «Skujkoku meži uz osiem»,... , tajos ir arī Lja ...

sniega kušana Meža enciklopēdija
... Ja ∆ laikā līst, sniegs vispirms nokūst egļu mežos, jo tur tā ir vismazāk. Turpretī saulainā pavasarī sniega sega visilgāk saglabājas tieši egļu mežos. Šī laikapstākļu ietekme mainās gan pa gadiem, gan arī viena pavasara laikā, un ∆ intensitāte prognozējama kā varbūtējs process. Parasti ...

slapjais damaksnis Meža enciklopēdija
... ∆ raksturīgas priedes, egles un bērza III bonitātes tīraudzes un mistraudzes, nereti ar nīkulīgām eglēm II stāvā un paaugā. Pamežs rets; aug kadiķi, krūkļi un kārkli. Zemsedzē 100 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā dominē mellenes, bieži sastopamas brūklenes, molīnijas, ciņusmilgas ...

fotosintēze Meža enciklopēdija
... bērzam ~67, dižskābardim ~53, ozolam 40—110), bet eglei ~14, priedei _20, toties skuju kokiem ir garāks veģ. periods, piem., priede R-Eiropā aktīvi fotosintezē 10 mēn. gadā. Konstatēts, ka zemas intensitātes ∆ parastās priedes skujās var norisēt pat līdz –7°C, parastās egles skujās līdz –4°C ...

slapjā gārša Meža enciklopēdija
... saknes iesniedzas minerālaugsnē. ∆ raksturīgas egles, bērza, oša un melnalkšņa II—III bonitātes tīraudzes un mistraudzes. Pamežs vidēji biezs; aug krūkļi, ievas, kārkli, zalktenes. Zemsedzē 180 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopamas kaņepenes,... , lēdzerkstes, zirdzenes ...

greizkausītes Meža enciklopēdija
... Aug zemsedzē (vietām lielās audzēs), arī uz egļu un melnalkšņu stumbru pamatnes un trupošas koksnes. Porenīšu greizkausīte ( P.porelloides ) parasti ir īsāka par 10 cm, zaraināka. Sastopama mežos uz egļu un apšu stumbru pamatnes, uz laukakmeņiem, apēnota smilšakmens un trupošas koksnes.