sēklu raža Meža enciklopēdija
... Zviedre konstatējusi, ka eglēm pumpuri diferencējas jūnija II, daļēji III dekādē. Ja šajā laikā kaut pāris dienas maksimālā gaisa t-ra pārsniedz +26°C, aizmetas ziedpumpuri un nākamajā gadā gaidāms sēklu gads. ∆ novērojams zināms cikliskums. Priedei Lja s apstākļos bagātīga ... eglei — ...

mērķaudze Meža enciklopēdija
... Konfliktaudzes sastāvs parasti veidojas, ja priedes, egles vai bērza audzēs piemistrojumā ir apse un baltalksnis, kam ir stipri mazāks ciršanas vecums. ∆ centās veidot kā tīraudzi, jo tad tās apsaimniekošana ir samērā vienkārša, bet absolūtas tīraudzes dabā ir reti sastopamas.... . Par palīgmērķaudzēm ...

sēklu glabāšana Meža enciklopēdija
... gatavām, un tās atbilstoši jāapžāvē. Priežu, egļu, lapegļu un citu skujkoku sēklas izžāvē līdz vēlamajam mitrumam (5—7%) un ievieto hermētiski slēgtā stikla, metāla vai cita mater. tarā. Pāris gadu sēklām dīgtspēja nezūd vēsā telpā, bet ilgākai glabāšanai tās ... novieto VAS «Latvijas ...

melnalksnis Meža enciklopēdija
... Aug tīraudzēs vai kopā ar bērzu, osi, apsi, egli. Bieži aug arī pa 1 vai nelielās grupās. Sasniedz 30 m augstumu. (Ljā dižākais ∆ ir Rudbāržu melnalksnis Kuldīgas raj. ) Mūža ilgums ~120 gadu. Vairojas ar sēklām. Līdz 60 g. vecumam dod celma atvases. Veci koki slimo ar trupi.... . Koksne vērtīga ...

sējumu nosegšana Meža enciklopēdija
... tādējādi veicinot dīgstu izkrišanu, it īpaši eglēm. Lielākās pl. ∆ veic mehanizēti ar speciāliem traktorvilkmes sieta pinuma mulčētājiem. Lietojot ∆ agroplēves, rūpīgi jāseko dīgstu parādīšanās gaitai, neļaujot tiem «ieaugt» plēvē. Sfagni, salmi, niedres, skujkoku ... zari nav slikts ...

riekstrozis Meža enciklopēdija
... jauktajos mežos, kuros ir bagātīgs pamežs un daudz egļu. Barība dažāda — kukaiņi, to kāpuri un kūniņas, citi bezmugurk. , skujkoku sēklas, rieksti, zīles, ogas. Veido barības krājumus (uzkrāj gk. riekstus un tādējādi veicina lazdu izplatīšanos). Ligzdu taisa samērā augstu eglēs tuvu pie stumbra ...

pulkstenītes Meža enciklopēdija
... trachelium ) sastopama ne visai bieži, aug platlapju-egļu un lapkoku mežos, krūmājos, it īpaši upju ielejās un gravās. Stublājs 50—100 cm augsts, lapas ar gariem matiņiem. Ziedi zili, plati zvanveidīgi, atrodas augšējo lapu žāklēs un stublāja galā. Zied V—VIII. Platlapu pulkstenīte ... ( C.latifolia ...

pauguru grēdu meži Meža enciklopēdija
... Grēdu Z nogāzēs atrodas egļu un jauktie meži, kuru zemsedzē nereti sastopamas vērim un gāršai raksturīgas augu s. — parastā zeltnātrīte, zilā vizbulīte, parastā kumeļpēda. ∆ izveidojušies gk. Lja s centr. un A daļā uz osiem un tiem līdzīgām pauguru grēdām. ∆ aizsardzībai ... izveidoti ...

lapa Meža enciklopēdija
... daivaina (parastajam ozolam), adatveidīga (parastajai eglei). Skujkoku adatveida lapas sauc par skujām . ∆ parasti ir zaļas, bet dažreiz, šūnsulā esošā pigmenta antociāna ietekmē, var krāsoties sārtos toņos. ∆ mūža ilgums mērenajā joslā ir 1 veģ. periods (bērziem, lapeglēm)... ) vai vairāki gadi ...

plēvspārņi Meža enciklopēdija
... kapsulu un maz attīstītām kājām. Grauž ejas dziļi egles koksnē. Tās pieblīvētas ar baltiem koksnes miltiem. Attīstība ilgst 2 — 4 gadus. Ragastes lido no VI 1. puses līdz VIII beigām. Priežu koksnē mīt zilā ragaste ( Paururus juvencus ). Aļņu, staltbriežu, kā arī meh. bojātu egļu brūču vietās ...

lidvāvere Meža enciklopēdija
... alkšņu, arī skujkoku pumpuri, dzinumu gali, miza, egļu čiekuri, vasarā arī lapas, ziedi un ogas. ∆ ir tipisks kokos dzīvojošs dzīvnieks. Midzeņus iekārto dobumos, kam šaura ieeja. No zara uz zaru spēj aizlēkt pat 30 m. Riesto III—IV. Vasarā var būt 2 metieni pa 2—4 mazuļiem ... katrā. Tie midzeni ...

potēšana Meža enciklopēdija
... Šo metodi izmanto priežu un egļu klonu pavairošanai siltumnīcās un āra apstākļos. Skuju koku ∆ var izmantot arī citas metodes, piem. , kambija un kambija salikumu potzara pievienošanu galotnes iešķēlumā vai sāna nošķēlumā. Pēc saaugšanas (~30—40 dienas) apsējumu noņem un saīsina sānzarus, ...

lietēšana Meža enciklopēdija
... augsnes mitrums nepieciešams bērzam, melnalksnim, eglei, lapeglei, balteglei, duglāzijai. Mēreni prasīgi ir osis, kļava, bet mazprasīgi — ozols, dižskābardis. Optimālais augsnes mitruma līm. ir 60—80% no pilnas lauka mitruma kapacitātes jeb 10—20% no absolūtā mitruma. Mitrināšanas vajadzību aptuveni ...

liesmenes Meža enciklopēdija
... Aug grupās uz skujkoku, gk. egļu kritalām. Ļoti līdzīgā raiblapiņu ∆ ( G.penetrans ; cepurīte gluda) aug gk. uz priedes kritalām. Pārējās ∆ sugas sastopamas ļoti reti.

protūras Meža enciklopēdija
... Organ. vielām bagātā egļu meža augsnē ∆ blīv. var sasniegt 1500 indivīdu 1 m 2 . Ljā konst. dažas ģ. Eosentomon sugas. ∆ Ljā ir ļoti maz pētītas.