Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: Egle
Atrasto rezultātu skaits: 337

liekņa Meža enciklopēdija
... bonitātes tīraudzes un mistraudzes, dažviet ar egli II stāvā. Pamežs vidēji biezs; aug krūkļi, kārkli, ievas, zalktenes, irbenes, upenes. Zemsedzē 180 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bagātīgi pārstāvētas vīgriezes, zeltenes, purenes, spriganes, lēdzerkstes, skalbes, purva cietpiene ...

lūsis Meža enciklopēdija
... pēkšņi to pamet ar garu sānlēcienu biezākās eglītēs, pāri grāvim vai sniega valnim. Arī sarkanos karodziņus ∆ nerespektē. No ielenktā masta bez laba suņa grūti izdzenams. Jaunie lūsēni, glābjoties no suņiem, bieži uzrāpjas kokā. Starptautiski atzītas medību trofejas ir ∆ skaistā āda un galvaskauss ...

lenkšana Meža enciklopēdija
... ja ir dziļš sniegs, to vieglāk konstatēt zem eglēm, jo tur sniega sega ir plānāka un pēdu nospiedumi skaidrāki. Pārnadži barību iegūst uz stigām vai to malās un barošanās laikā stigu ļoti piepēdo, tādēļ dzīvn. skaits un to aiziešanas virziens ir grūti nosakāmi. Šādu sapēdojumu gadījumā vēlams ...

lauce Meža enciklopēdija
... bērza mežos, priežu mežos ∆ īpatsvars — 16%, egļu — 15%. Starp dabas reģ. lielākais ∆ īpatsvars (14% no koppl. ) ir Piejūras zemienē, kur izplatīti veci un pārauguši mazpārveidoti priežu meži, biežas meždegas. ∆ bagāti meži ir arī A-Kursas un Vidzemes augst., kā arī Z- Vidzemes nolaidenumā ...

Latvijas mežu ģeogrāfija Meža enciklopēdija
... (61,7%), Gaujaszemē (57,1%), A-Zemgalē (49,0%). Egļu meži ir raksturīgi augstienēm — Vidzemes augstienei (37,3%), A-Kursai (29,2%), R- Kursai (26,1%) un A-Vidzemei jeb Alūksnes augstienei (26,0%). Bērzu meži vienmērīgi izplatīti visās ainavzemēs, visvairāk — A-Latgalē (34,8%) un Latgales augstienē ...

lapsa Meža enciklopēdija
... slēptuves — bedres, iedobumus zem celmiem, biezas eglītes, sienakaudzes. Ja t-ra ziemā ir zem –15°C, kā arī slapjdraņķī ∆ uzturas alā, siltākā laikā un riesta laikā — ārpus tās. Gaļēdājs. Galv. barība — peļveidīgie grauzēji, putni, to olas un mazuļi, zaķi, stirnu mazuļi. Ziemā ēd arī ...

plēsonība Meža enciklopēdija
... mizgrauži) vai izcilu pielāgotību vides īpatnībām (egļu mūķene). Dažkārt ∆ sastopama arī starp vienas s. organismiem. Tas ir kanibālisms, ko visbiežāk izraisa nepilnvērtīga barība, tās trūkums vai dažādas slimī bas.

provenience Meža enciklopēdija
... Krievijas, Ukrainas un Lja s reģioniem). Veikti arī egļu, lapegļu, duglāziju, Klinšukalnu priedes starpt. ∆ izmēģinājumi. ∆ izmēģinājumi dod iespēju noskaidrot pazīmju ģeogrāf. mainību un izvēlēties piemērotākās izcelsmes sēklas noteiktam ģeogrāf. reģionam. Tie noder par pamatu sēklu rajonēšanai ...

pūkaines Meža enciklopēdija
... oranžbrūna, uz kātiņa ir gredzens. Skujkoku, it īpaši egļu mežos sastopama govju ∆ ( T.vaccinum ), kam augļķerm. cepurīte brūna, zvīņaina. Zemes pūkaines ( T.terreum ) augļķerm. cepurīte sāk. zvanveidīga, vēlāk izpletusies, pelēka, sausa, zvīņaina, diam. 4—10 cm. Lapiņas pelēcīgas. Mīkstums ...

partenospermija Meža enciklopēdija
... nepārsniedz 5% (areāla Z daļā tas sasniedz 65%).Eglei ražas gados ir ~15% bezdīgļa sēklu, neražas gados — līdz 80%. Lapeglei bezdīgļa sēklu daudzums svārstās no 50 līdz 80%. ∆ samazina sēklu kvalitāti.

ķīķis Meža enciklopēdija
... Ligzdo vecos kokos, it īpaši eglēs, 15—20 m augstumā. Ligzda samērā neliela, ∆ to parasti izmanto tikai 1 gadu. Ligzdu taisa abi putni no sausiem žagariem un izklāj ar zaļām lapām, ligzdas malā novieto zaļus zariņus. Dējumā 1—3 apaļas, zaļganas olas. Gadā 1 perējums. Perē ♀ un ♂ . Perēšanas ...

purvaiņi Meža enciklopēdija
... augsnēs kokaudzes ir vēja nenoturīgas, it īpaši egles audzes. Sausā vasarā ∆ ir paaugstināta ugunsbīstamība. ∆ grunts noturība zema, tādēļ mežizstrādi veic ziemas salā. Galv. izmantošanā lieto kailcirti. Izcirtumi un degumi stipri aizzeļ ar viršiem, vaivariņiem, zilenēm, grīšļiem, molīnijām ...

ķauķi Meža enciklopēdija
... lapām, nereti barojas arī uz zemes. Ligzdo krūmos, eglītēs (līdz 1 m augstumam) vai lakstaugos. Ligzda kausveidīga, irdeni savīta no sausiem zāļu stiebriem, izklāta ar smalkām saknītēm un matiem. Dējumā 4—6 pelēcīgas olas ar brūnganpelēkiem raibumiņiem. Olu krāsa var būt stipri mainīga. Gadā 1 ...

purvājs Meža enciklopēdija
... purva bērza piemistrojumu un retām, nīkulīgām eglēm II stāvā. Ja audzes bonitāte zemāka par V kl. , šāda pl. tiek uzskatīta par kokiem apaugušu augsto purvu. Pameža nav. Paaugā priede. Zemsedzē 50 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopami virši, vaivariņi, zilenes, dzērvenes ...

kurmis Meža enciklopēdija
... Mežos dzīvo gk. lapkoku un egļu-platlapju audzēs. Izvairās no siliem un mežiem pārpurvotā augsnē. Galv. barība — sliekas, vaboļu, divspārņu, tauriņu kāpuri, ko ∆ iegūst, rokot barošanās alas 3—10 cm dziļumā. Diennaktī patērē 60—70 g barī bas. Aktīvs visu gadu un visu diennakti. Riesto no ...