sakņu sistēma Meža enciklopēdija
... kokiem visspēcīgākā ∆ ir ozolam un osim. Egles un apses ∆ ir horizontāla, plaša un sekla.

samtbekas Meža enciklopēdija
... Ļoti bieži priežu un egļu mežos sastopama ir lāču ∆ ( X.badius ). Augļķerm. cepurīte kastaņbrūna, gluda, diam. 6—12 cm. Stobriņi iedzelteni, ar lielām atverēm. Mīkstums iedzeltens, griezuma vietā stipri zilē. Kātiņš samērā tievs un garš, dzeltenbrūns, reizēm nedaudz saplacināts. Lapkoku mežos ...

samtītes Meža enciklopēdija
... minerālaugsnes un kūdras, kā arī uz koku (apses, oša, egles) stumbra pamatnes, trupošas koksnes un ar augsni klātiem laukakmeņiem. Ciņa samtīte ( B.caespiticium ) aug uz smilts augsnes retās priežu jaunaudzēs, norās, ugunskura vietās. Lielā ∆ ( B.pseudotriquetrum ) izplatīta auglīgos slapjos mežos ieplaku ...

sāncensība Meža enciklopēdija
... attīstās plaši sazarota un virsēja sakņu sist. (piem., eglei), kas efektīvi uzsūc ūdeni un organ. vielu sadalīšanās produktus, vai arī izveidojas dziļas un spēcīgas saknes (piem., priedei), kas var iekļūt augsnes dziļākajos slāņos. Daudzi augi (skuju koki) simbiozē ar sēnēm izveido mikorizu, kas ...

saprotrofi Meža enciklopēdija
... vienšūņu, aļģu, ķērpju, pat daži ziedaugi (egļu lāčtauce), kā arī dzīvn. , piem. , nekrofāgi jeb maitēdāji (kaprači, krauklis, hiēna), koprofāgi jeb mēslēdāji (mēslvaboles), ksilofāgi jeb koksnēdāji (stumbru kaitēkļi). Vairākums plēsīgo dzīvn. ir daļēji ∆ . Ir obligātie ∆ , kas savu ...

saulsardzenes Meža enciklopēdija
... Nepatīkamās smakas dēļ nav ēdama. Egļu un jauktos mežos, krūmājos bieži sastopama vairoga ∆ ( L.clypeolaria ). Augļķerm. cepurīte smilšbrūna, diam. 3—8 cm, sāk. tās virsa gluda, vēlāk saplaisā brūnās, vilnainās zvīņās. Meža nobiru saprotrofs. Sekstainā jeb smirdošā ∆ ( L.cristata ) lielās ...

kailsēkļi Meža enciklopēdija
... No tiem Ljā sastopamas egles, priedes (introducētas baltegles, duglāzijas, lapegles ), kadiķi . No īvju apakškl. ( Taxidae ) Ljā ir tikai īves .

segliņi Meža enciklopēdija
... Aug platlapju, platlapju-egļu un sīklapju mežos pamežā, krūmājos, upju ielejās. Parasti līdz 3 m augsts krūms, dažkārt arī kokveidīgs (līdz 6 m augsts). Miza pelēka, korķaina. Jaunie dzinumi šķautņaini, zaļi, ar brūnām plāna korķa garensvītrām. Lapas 6—11 cm garas. Ziedi dzeltenbalti vai zaļgandzelteni ...

kailcirte Meža enciklopēdija
... lapkoku audzēs, kā arī pret vēju nenoturīgās egļu audzēs (nosusinātos un slapjos mežos). Lai nodrošinātu normālu meža dab. atjaunošanos pēc mātesaudzes nociršanas ∆ , cirsmas plat. ir ierobežots — atļautais maks. cirsmas plat. ir 100 m, bet pārpurvotās augsnēs, kur nodrošināta dab. atjaunošanās ...

juvenilais vecums Meža enciklopēdija
... parastajai priedei 15—25 g. ; parastajai eglei 20—60 g. ; Eiropas lapeglei 15—30 g. ; āra bērzam 10—25 g. ; parastajam ozolam 20—60 g. ; parastajam osim 20—40 g. ; parastajai apsei 10—30 g. ; melnalksnim 10—40 g. ; baltalksnim 8—15 g. ; parastajai liepai 15—30 g. ; parastajai gobai 7—10 g. ; parastajai ...

jaunaudze Meža enciklopēdija
... ieskaita pirmo divu vecumklašu audzes, t.i. , priežu, egļu, ozolu un ošu audzes līdz 40 g. vecumam, bērzu, melnalkšņu un apšu audzes līdz 20 g. vecumam un baltalkšņu audzes līdz 10 g. vecumam. Jaunaudžu vecumā veic sastāva kopšanas cirtes, izveidojot vēlamo kokaudzes ...

jātnieciņi Meža enciklopēdija
... kāpuros un eonimfās parazitē Homaspis narrator , bet egļu mūķeni iznīcina Lymantricheumon disparis un Pimpla spuria .

sējenis Meža enciklopēdija
... ∆ sasniedz 30—40 cm garumu. Egles, oša, ozola, kā arī citzemju s. ∆ parasti pārskolo (pārstāda) stādu izaudzēšanai, jo šo sugu ∆ nelielā gar. dēļ (15—25 cm) kult. ierīkošanai ir ekonomiski neizdevīgi — tiem būtu ...

medījuma pirmapstrāde Meža enciklopēdija
... nedaudz nātru, mārrutku lapu, kādu kadiķa vai egles zariņu. Medījumu dīrā tad, kad paredzēts to dalīt. Zaķus uzglabā veselus, nedīrātus, tos pakarinot. Ūdensputniem iekšējie orgāni jāizņem pēc iespējas ātrāk. Slokai, rubenim, mežirbei un mednim tos var izņemt arī pēc 2—3 dienām. Putnus noplūc ...

izcirtuma aizzelšana Meža enciklopēdija
... atjaunošanās ar priedi vai egli 70—80% gadījumu nav iespējama.