izcelsmes reģions Meža enciklopēdija
... priedei — Rietumu, Austrumu ∆ ; eglei — Rietumu, Ziemeļu, Centrālais, Austrumu ∆ ; bērzam, apsei, melnalksnim, baltalksnim, ozolam, vīksnai, gobai, kļavai, liepai — Ziemeļu, Rietumu, Dienvidu ∆ ; osim — Ziemeļu, Dienvidu ∆ . Sugu ∆ tiek apzīmēti ar astoņzīmju kodu, kas sastāv no sugas koda ...

īsvācelītes Meža enciklopēdija
... izplatība sakrīt ar parastās egles izplatību. Tā ieviešas mežu zemsedzē pēc nosusināšanas, nomainot slapjo mežu sūnas (parasto ∆ izmanto par augšanas apst. indikatoru, novērtējot mežu nosusināšanas pakāpi un ierīkojot meža kultūras). Mežos uz bagātas minerālaugsnes un kūdras, koku stumbru pamatnes ...

sēklu dražēšana Meža enciklopēdija
... un sagatavojot punktsējai. Zviedrijā priedes un egles sēklu eksperimentālu rūpniecisku dražēšanu uzsāka jau 20. gs. 80. gadu vidū.

menegacijas Meža enciklopēdija
... Sastopama vecos, mitros, ēnainos mežos — slapjos egļu mežos, melnalksnājos. Laba indikatorsuga, kas liecina par meža neskartību un lielu vecumu.

mēslošanas līdzekļi Meža enciklopēdija
... mikoriza ar sēni Pisolithus tinctorius uzlabo priežu, egļu, baltegļu un ozolu sējeņu augšanu vairāk nekā divkārt. Vienkāršākais un lētākais ∆ piegādes veids ir sēklu apstrāde ar tiem. Ljā meža stādmater. audzēšanā ∆ līdz šim ir maz lietoti. Citu valstu pieredze liecina, ka ekonomiski izdevīgi ...

ietvarstādi Meža enciklopēdija
... un divg. priedes, divg. egles un vieng. bērza ietvarsējeņus sfagnu kūdras substrātā, kas pildīts HIKO veida vairākkārt izmantojamos apvalkos. AS «Latvijas finieris» organizējusi vieng. bērza ietvarsējeņu audzēšanu Rootrainers veida apvalkos kokaudzētavās «Zābaki» (Krimuldas pag. ) un «Andrupene» ...

hromosomas Meža enciklopēdija
... Piem., dažādām priežu un egļu s. ir 24 hromosomas, bet dažādām bērzu s. tas svārstās no 28 līdz 90 hromosomām.

himēnijsēnes Meža enciklopēdija
... čemurpūkaines, melnbaltenes, čiekursēnes (aug uz egļu čiekuriem), gļotaines, graudcepurītes, korallenes, piltuvenes (reizēm veido t.s. raganu apļus), plūmenes, sārtlapītes, saulsardzenes, sēntiņas, vērdiņsēnes, virpainītes, vītenes .Daudzas ∆ ar meža kokiem veido mikorizu, piem. , bārkstmales, bērzlapenes ...

hidrotehniskā meliorācija Meža enciklopēdija
... ražība palielinās divkārt, priedes — trīskārt, egles — četrkārt sal. ar pārlieka augsnes mitruma dēļ degradētajām un nemeliorētajām mežaudzēm. Ja nosusina pārejas purvus, kokaudžu ražība palielinās desmitkārt ( nosusināšanas efekts ). Meža zemju platības, kurās nepieciešama ∆ , veido hidromelioratīvo ...

heteroze Meža enciklopēdija
... , eikaliptiem, lapeglēm, eglēm, papelēm. Vieglās veģ. pavairošanas un ātraudzības dēļ heterozos papeļu hibrīdus plaši izmanto, veidojot spec. ātraudzīgas un produktīvas plantācijas. Tomēr lielākajai daļai koku s. lēnās augšanas un vides apst. lielās ietekmes dēļ ∆ efekta konstatēšana un izmantošana ...

mērķkoks Meža enciklopēdija
... apaug ar veselu bezzarainu koksni. Ēncietīgajai eglei, kam zari ir cieti un sasveķojušies, tāpat ozolam, lapeglei, duglāzijai sauso zaru paliekas gadu desmitiem var saglabāties pie stumbra, tādējādi ievērojami pasliktinot koksnes kvalitāti un cenu. Kvalitatīvas koksnes iegūšanai jāveic koku mākslīga atzarošana ...

sēntiņas Meža enciklopēdija
... cepurīte pelēka), kas izdala nepatīkamu amonjaka smaku. Egļu mežos bieži sastopama stiepīgā ∆ ( M.epipterygia ). Tās augļķerm. viscaur ietverti staipīgā gļotu slānī. Cepurīte pelēka, kātiņš citrondzeltens. Sīka, pelēka un gļotaina ir parastā ∆ ( M.vulgaris ). Rudeņos uz lapkoku mizas lielā ...

pāraugusi kokaudze Meža enciklopēdija
... vecums priežu un ozolu audzēm sākas ar 141 g. , egļu un ošu audzēm — ar 121 g. , bērzu un melnalkšņu audzēm — ar 91 g. , apšu audzēm — ar 71 g. , baltalkšņu audzēm — ar ...

sēšanas tehnika Meža enciklopēdija
... Mežkopības katedras izmēģinājumu sējumos priedes un egles punktsējā optimālais sējvietu atstatums ir 6—8 cm, katrā sējvietā — 2 sēklas.

sils Meža enciklopēdija
... Pamežā dažkārt reti paegļi, bērzi un egles. Zemsedzē 50 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā dominē virši, bieži sastopamas brūklenes, miltenes, aitu auzene, stāvā vilkakūla, virsāja grīslis, mazā mauraga, mārsili; II stāvā aug rūsaines, divzobes, briežu, meža, zvaigžņu un Islandes ...