Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: Egle
Atrasto rezultātu skaits: 337

skrejuguns Meža enciklopēdija
... ātrums ir mazāks (1—3 m/min.). Pēc noturīgās ∆ egļu audzes nokalst pilnīgi. Priežu audzēs atkarībā no koku vecuma un zemsegas biezuma var nokalst liel. daļa koku, bet palikušajiem samazinās pieaugums. Tā kā šo koku fiziol. stāvoklis ir slikts, tie kļūst par pastiprināta kaitēkļu un slimību uzbrukuma ...

mētru ārenis Meža enciklopēdija
... priedes un bērza II bonitātes audzes, nereti ar egles piemistrojumu un II stāvu. Pamežs rets; aug kadiķi, krūkļi un kārkli. Zemsedzē 60 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopamas mellenes, brūklenes, molīnijas, niedru un slotiņu ciesa, žagatiņas; II stāvā aug rūsaines, divzobes ...

gailenes Meža enciklopēdija
... lutescens ) sastopama reti egļu mežos. Augļķerm. aug grupās rudenī. Tie ir piltuvveidīgi, cepurīte oranžbrūna līdz zeltdzeltena, vidū tā zvīņaina, krokas cepurītes apakšpusē oranžsārtas. Kātiņš dobs, dzeltenīgi oranžs. Mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās atrodami ...

mētru kūdrenis Meža enciklopēdija
... priedes un bērza II bonitātes audzes, parasti ar egles piemistrojumu un II stāvu. Pamežs rets; aug kadiķi, krūkļi un kārkli. Zemsedzē 60 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopamas mellenes, brūklenes, nārbuļi, zemzālītes, molīnijas, purva un slotiņu ciesa, gada staipeknis ...

formas koeficients Meža enciklopēdija
... priedēm 0,65, bērziem 0,66, ozoliem 0,68, eglēm un apsēm 0,70. Kokus ar šādām ∆ vērtībām uzskata par vidēji rauktiem, ar lielākām — par slaidiem, ar mazākām — par rauktiem. ∆ variācijas atsevišķiem kokiem ir vidēji ±8%, audzēm apm. ±3,5%. ∆ plaši izmanto dažādu meža taksācijas palīgmateriālu ...

ozoli Meža enciklopēdija
... iepriekš iestādot 2—3 rindas kādu palīgsugu (egli vai baltalksni) «kažoka» veidošanai. Kad palīgsugas stādi sasnieguši ~1 m augst., starp tās joslām stāda ∆ .Apmežošanas vajadzībām izmanto 0,5—0,7 m garus parastā ∆ stādus vai 1—1,5 m garus dižstādus. Tos audzē attiecīgi 2—3 vai 4—5 ...

slapjais mētrājs Meža enciklopēdija
... bērza IV bonitātes audzes, nereti ar nīkulīgām eglēm II stāvā un paaugā. Pamežs rets; aug kadiķi, krūkļi un kārkli. Zemsedzē 60 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopamas brūklenes, zilenes, mellenes, virši, vaivariņi, vistenes, andromedas, molīnijas, grīšļi; II stāvā ...

ekspluatācijas fonds Meža enciklopēdija
... priežu un baltalkšņu audzes, V un vecāku vecumkl. egļu un apšu audzes, VIII un vecāku vecumkl. bērzu un melnalkšņu audzes.

meža atjaunošana Meža enciklopēdija
... mežaudzes vai atstātajiem sēkliniekiem. Priedes un egles sekmīgu pirmsatjaunošanos dažreiz var panākt ar pakāpeniskajām izlases cirtēm. Veicot izlases cirtes, nodrošina nepārtrauktu dabiskās atjaunošanās norisi, kuras rezultātā veidojas t.s. izlases mežs ( meža dabiskā atjaunošanās ). Meža mākslīgai ...

sniega sega Meža enciklopēdija
... 3, priežu-lapkoku mežos B 2 =3D 0,84B 0 –3 un egļu mežos B 3 =3D 0,67B 0 — 2. ∆ blīv. var būt no 0,1 g/cm 3 līdz 0,7 g/cm 3 ; mežā ∆ blīv. parasti ir par 15% mazāks nekā klajumā. Praktiskajā mežs. īpaši svarīgi ir 2 rādītāji: 1) ∆ mežā plānāka par 10 cm; 2) ∆ mežā biezāka par 30 ...

spraudenis Meža enciklopēdija
... periodā. Apses, bērza, egles, duglāzijas, lapegles, priedes, kā arī ozola un oša ∆ apsakņojas tikai siltumnīcā katrai s. specifiskos t-ra s un mitruma apstākļos, turklāt jālieto augšanas stimulatori. Zālainos (vasaras, lapainos) ∆ iegūst veģ. periodā no viengadīgiem vai daļēji pārkoksnētiem dzinumiem ...

meža blakusizmantošana Meža enciklopēdija
... lūku, mizu, žagaru, zaru, koku zaleņa, pumpuru, eglīšu, meiju u.c. dekor. materiālu ieguve. Pēdējā laikā meža tiesību aktos noteikto 2 meža izmantošanas veidu — kokmater. sagatavošanas un ∆ — vietā starpt. apritē ienācis cits meža izmantošanas veidu iedalījums: 1) meža preces; 2) meža pakalpojumi ...

stādenis Meža enciklopēdija
... tieši pēc audu kultūru metodes iegūst priedes, egles, bērza, papeļu stādmateriālu.

stādmateriāla sagatavošana stādīšanai Meža enciklopēdija
... negatīvi ietekmē sakņu reģenerāciju (it īpaši eglei, duglāzijai, ozolam, liepai). Lapu kokiem un lapeglei ieteicams saīsināt vai pat nogriezt garākos sānzarus, lai līdzsvarotu transpirāciju ar mitruma uzņemšanu. Ja sakņu sist. daļēji iežuvusi, sējeņus un stādus uz 2—3 dienām ievieto ūdenī. Stādot ...

egļpiepes Meža enciklopēdija
... Aug pa vairākiem netālu cits no cita uz egļu, retāk uz bērzu kritalām un turpina noārdīt koksni pēc parastās apmalpiepes, tādēļ blakus tiem nereti redzami arī veci apmalpiepes augļķermeņi. Liesmainā ∆ ir bioloģiski daudzveidīgu meža nogabalu indikatorsuga. Līdzīga ...