stādmateriāla uzglabāšana Meža enciklopēdija
... tiešiem saules stariem un sala pierakums jānosedz ar egļu zariem vai salmiem. Siltā ziemā sniega segas biezums virs pierakuma nedrīkst pārsniegt 30 cm. Ja stādmater. glabā spec. noliktavās, optimālā gaisa t-ra ir no +1 līdz –2°C, gaisa mitrums — 90—95%.

stāvs Meža enciklopēdija
... , 80 gadu veca priežu un egļu audze — 8P2E80), bet divstāvu audzi (piem., 8P2E80/10E50) — par saliktu. Ja, nodalot II stāvu, nepildās biezības vai krājas normatīvs, tad taksācijas f-lā to pieraksta ar atzīmi + (piem., 8P2E80 + E50 II stāvā).

organiskais mēslojums Meža enciklopēdija
... Sasmalcināta priedes vai egles miza uzlabo gk. tikai augsnes fizikālās īpašības, jo augiem izmantojamo barības vielu tajā ir maz. Kompostu gatavošanai mizas sajauc ar augsni attiecībā 1:4 un pievieno minerālmēslus. Kompostēšanas ilgums 3—4 gadi. Dūņas var lietot tīrā veidā, kā arī kompostētas ar ...

stirna Meža enciklopēdija
... netiek piebarotas, tās noēd mazo priedīšu un eglīšu galotnes un dzinumus, bet jaunākie un vājākie dzīvn. iet bojā. Aktīva visu gadu; vasarā — gk. rīta un vakara krēslā, pavasarī un ziemā — arī dienā. ∆ ir poligāms dzīvnieks. Riesto VI—VII. Notiek ♂ cīņas. Vasarā, it īpaši riesta laikā ...

dūnītes Meža enciklopēdija
... Aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem. ∆ stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš. Velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta. Skropstainā ∆ ( P.ciliare ) sastopama retāk ...

stumbra kaitēkļi Meža enciklopēdija
... ir mizgrau ži ( lūksngrauži, gremzdgrauži, egļu astoņzobu mizgrauzis ), koksngrauži, krāšņvaboles, smecernieki un sveķotājsmecernieki, no plēvspārņiem — gk. ragastes.No tauriņu sugām ∆ ir vītolu urbējs ( Cossus cossus ). Spārnu plētums ir 80—100 mm. Priekšspārni brūnganpelēki ar neskaidru ...

dižvālenes Meža enciklopēdija
... un lielā daudzumā skujkoku mežos, it īpaši zem eglēm, atrodama mēles ∆ ( C.ligula ). Tās augļķerm. gar. 3—10 cm, diam. 0,3—1,5 cm. Ljā retas un aizs. s. ir milzu dižvālene ( C.pistillaris ; augļķerm. gar. 7—15 cm, diam. 2—4 cm) un nošķeltā ∆ ( C.truncatus ; augļķerm. gar. 6—12 cm, diam ...

dižsardzenes Meža enciklopēdija
... darbības ietekmētiem mežiem. Nedaudz mazāka ir egļu mežos augošā sarkstošā ∆ ( M.rhacodes ), kam mīkstums griezuma vai iespiedumu vietās sārtojas. Nedaudz indīga ir dārza ∆ ( M.rhacodes var. bohemica ), kam pie kātiņa pamatnes raksturīgs bumbuļveida paresninājums. Tā mežos sastopama reti, reizēm ...

dižkoki Meža enciklopēdija
... kļavām, melnalkšņiem — 3,5 m, bērziem, priedēm, eglēm — 3 m, zirgkastaņām — 2,8 m, Zviedrijas pīlādzim — 1,9 m, kadiķiem — 0,8 m.Mūsu dienās par ∆ tiek atzīti arī introducētie svešzemju s. koki — augstuma rekordisti ( 2. tab. ). Par vietējas nozīmes ∆ ozoli un vītoli uzskatāmi, ja tiem ...

optimālā cirsma Meža enciklopēdija
... pārmaiņas, ņemot vērā, ka pašreizējās priežu, egļu un cieto lapkoku briestaudzes ciršanas vecumu sasniegs pēc 20 g. , bērzu, melnalkšņu un apšu briestaudzes — pēc 10 g. , baltalkšņu briestaudzes — pēc 5 gadiem. Lai pareizi izvēlētos ∆ , lietderīgi aprēķināt ekspluatācijas fonda izmantošanas ...

dīgstu apēnošana Meža enciklopēdija
... priedes dīgsti iztur līdz 55°C t-ru, bet parastās egles dīgsti noliecas un nokalst jau 30—35°C t-rā. Jutīgi ir arī lapegles, bērza un liepas dīgsti. Karstumizturīgi ir ozola, kļavas, gobas, vīksnas u.c. rupju un vid. rupju sēklu dīgsti. Ja veic ∆ , samazinās ne tikai t-ra s, bet arī gaismas pieplūde ...

dešifrēšana Meža enciklopēdija
... mazas, robainas un tumšas vainagu projekcijas ir eglēm. Izcirtumi mežos atšķiras ar taisnstūrveida formu un gaišāku toni.

meža fonds Meža enciklopēdija
... priedes — 38,0%, bērzi — 29,0%, egles — 19,0%, baltalkšņi — 7,0%, apses — 3,0%, pārējās sugas (melnalkšņi, oši, ozoli) — 4,0%. ∆ atbilstoši savai kompetencei pārvalda LR Saeima, MK un tā institūcijas, kā arī pašvaldī bas. Valsts mežus, kas ir bijušā Meža depart. zemes pēc stāvokļa ...

susuri Meža enciklopēdija
... Dzīvo vid. vecuma lapkoku vai egļu-lapkoku audzēs, kur ir bagātīgs pamežs. Ziemas midzeni ierīko alās zem koku saknēm.

svešappute Meža enciklopēdija
... Mežā vairākums I stāva koku ir anemofili (piem., egles, priedes, bērzi, oši).Ziedu ∆ ar kukaiņu starpniecību ir entomofilija. Entomofiliem augiem ir spilgti, smaržīgi ziedi, kas izdala nektāru (piem., 1 liepas zieds izdala līdz 25 mg nektāra). Spilgtais apziednis un smarža pievilina kukaiņus (piem., bites ...