dabiskais meža biotops Meža enciklopēdija
... dumbrājā un niedrājā, taču arī sausajos priežu un egļu mežos atrodas ievērojamas ∆ platī bas. ∆ lielums ir ļoti dažāds — tas var būt 1 liels koks, līdz desmitiem hektāru liela terit. , bet nelielo meža nogabalu dēļ, ko radījusi saimn. darbība, ∆ pl. visbiežāk ir 1—2 ha. Intensīvas mežs ...

sviestbekas Meža enciklopēdija
... Kātiņš cepurītes krāsā. Bērzu, egļu un priežu mikorizas sēne. Sastopama reti skujkoku un jauktos mežos vasarā un rudenī.

svilpis Meža enciklopēdija
... Parasti ligzdo biezos skujkoku (gk. eglīšu) zaros dažādā augstumā. Ligzdu taisa no smalkiem zariņiem, stiebriņiem, sūnām un ķērpjiem, izklāj ar sīkām saknītēm un dzīvn. matiem. Dējumā 5—7 gaišzilas olas ar tumšiem raibumiņiem. Gadā 2 perējumi. Perē tikai ♀. Perēšanas ilgums 12—14 dienas ...

nosusināto mežu augšanas gaita Meža enciklopēdija
... pieaugums bieži vien nav novērojams, bet egles reaģē uz nosusināšanu pat 300 g. vecumā. Lai mežu iekļautu kopējā terit. apsaimniekošanas (galvenās izmantošanas) režīmā, ∆ raksturošanai izmanto nevis audzes fizisko, bet tās saimniecisko vecumu. Pārmitrajos mežos kokaudžu saimn. vecums nosusināšanas ...

tehnisko izvejvielu plantācijas Meža enciklopēdija
... stādīšanas attālums 0,5•1 m, Ziemassvētku kociņiem — egles, baltegles, priedes, kadiķus, bukšus ( Buxus ), nektāram — liepas, kārklus, kļavas, riekstiem — lazdas. Meža apsaimniekotāju asociācijā darbojas Ziemassvētku kociņu audzētāju apvienība.

nektrijas Meža enciklopēdija
... cucurbitula parazitē uz eglēm un izraisa galotņu kalšanu. N.galligena un tās anamorfa Cylindrocarpon mali dārzos izraisa augļu koku vēzi.

četrzobes Meža enciklopēdija
... īpaši trupēšanas beigu stadijā), uz vecu priežu, egļu, bērzu stumbra pamatnes mizas, kā arī uz smilšakmens, retumis uz atsegtas kūdras.

cūkausis Meža enciklopēdija
... Sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.

negailenes Meža enciklopēdija
... pallida ) sastopama ļoti reti egļu mežos, mitrās vietās, sfagnos.

tinēji Meža enciklopēdija
... ozoliem gan mežos, gan arī parkos un apstādījumos. Egļu čiekuru tinējs ir sēklu kaitēklis , meža kultūru un jaunaudžu kaitēkļi ir priežu galotnes dzinumu tinējs , priežu dzinumu galu tinējs ( Rhyacionia duplana ), priežu zaru tinējs ( Petrova resinella ). Dārzos uz ābelēm, bumbierēm, retāk mežos ...

cirtes virziens Meža enciklopēdija
... Izcirtums nedrīkst atsegt valdošajiem vējiem egļu vid. vecuma audžu un briestaudžu malu, kas varētu ciest no vējgāzēm. Šādas audzes var aizsargāt ar priežu vai mīksto lapkoku segaudzēm, kuru platumam jāatbilst vismaz viena vidējā koka augstumam. ...

cirsmu piesliešanās veids Meža enciklopēdija
... necirstu (šis ∆ lietojams visās kokaudzēs, izņemot egļu un bērzu audzes). Projektējot kailcirtes, pēc iespējas jāizmanto tiešais ∆ ; starpjoslu ∆ var lietot tikai tad, ja meža nogabala plat. trīskārt pārsniedz maksimāli pieļaujamo kailcirtes cirsmas platumu, vai lai nepieļautu mežaudzes R malas ...

transpirācija Meža enciklopēdija
... veģetācijas periodā transpirē 200 l ūdens, 1 kg egļu skuju — 80 l, bet 1 kg bērza lapu — 400 l ūdens. ∆ milimetros no meža 1 ha ir atkarīga no kokaudzes vid. caurmēra D (cm), kokaudzes stumbru šķērslaukuma G (m 2 ), sugai atbilstošā ∆ koef. K:T=3Df(D, G, K). Ir izstrādāti empīriskie vienādojumi ...

cietpapardes Meža enciklopēdija
... Slīterē gāršā un Launkalnē egļu vērī. Tā ir līdz 80 cm augsta. Lapas mīkstas, vasarzaļas. Šķēplapu cietpaparde ( P.lonchitis ) atrasta Tērvetē. Lapas vienkārt plūksnaini dalītas, ziemzaļas. Visas 3 s. ir aizsargājamas ...

celmenes Meža enciklopēdija
... aukstu, zaļganu gaismu (maldugunis). Parazitē uz egļu, priežu, lapegļu, bērzu, apšu, ozolu, alkšņu, pīlādžu koksnes. Ēdama sēne, pirms cepšanas jānovāra. Pārējās ∆ s. ir ļoti līdzīgas un tika uzskatītas par vienu sugu – A.mellea . Masveidīga ∆ parādīšanās parasti sakrīt ar bioloģiskā ...