Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: Egle
Atrasto rezultātu skaits: 337

sēklu iestrādes dziļums Meža enciklopēdija
... egle,... egles ... Lapegles sēklām sal. ar priedi un egli ir biezāks sēklapvalks, dīgsti ļoti sīki, tādēļ tie gausi un ar grūtībām pārvar augsnes garozas pretestību. Savukārt eglei sēklu dīgšanas enerģija ir vājāka nekā priedei, tādēļ ∆ jāsamazina. Smagāka meh. sastāva augsnē (smilšmālā ...

lāns Meža enciklopēdija
... un bērza II bonitātes tīraudzes un mistraudzes, egles piemistrojums kokaudzes I stāvā nepārsniedz 2 mistrojuma vienī bas. Egle ir II stāvā un paaugā. Pamežs rets; aug kadiķi, pīlādži, lazdas. Zemsedzē 100 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā dominē mellenes,... , bieži sastopamas ...

vējgāze Meža enciklopēdija
... Pret ∆ neizturīga ir egle. ∆ biežāk bojā egļu audzes slapjā minerālaugsnē, kur tām ir ļoti sekla un virspusēja sakņu sistēma. Līdz ar vecumu koki kļūst neizturīgāki pret vējgāzēm. ∆ pielūžņo mežu, pēc tām masveidīgi savairojas kaitēkļi (mizgrauži), pasliktinās ... audžu visp. sanitārais ...

dumbrājs Meža enciklopēdija
... melnalkšņa, oša un egles III—IV bonitātes audzes ar egli II stāvā. Paaugā osis, egle un bērzs. Pamežs vid. biezs; aug krūkļi, kārkli, ievas, zalktenes. Zemsedzē 200 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. I stāvā bagātīgi pārstāvētas plūksnpapardes, ozolpapardes, sievpapardes,... , grīšļi ...

karantīna Meža enciklopēdija
... ievērošanu kontrolē ∆ dienests. Lja s koksne (arī egle) tiek eksportēta uz daudzām valstīm. Tā, piem. , parasto egli audzē arī Anglijā un Īrijā. Šo valstu ∆ kaitēkļu sarakstā iekļauti Lja s mežos bieži sastopamais egļu astoņzobu mizgrauzis, daudzeju mizgrauzis un lielais egļu lūksngrauzis ...

mētrājs Meža enciklopēdija
... egli ... kopšanas cirtes, ∆ jāizveido priedes tīraudzes. Egle cieš no barības vielu nepietiekamības un sakņu trupes, tādēļ egles II stāvs ∆ nav saimnieciski perspektīvs. Galv. izmantošanā ieteicama kailcirte vai grupu izlases cirte. Vēlama vienmērīga ciršanas atlieku izkliedēšana. ∆ grunts ...

plantācija Meža enciklopēdija
... prasībām ļoti labi atbilst papele un vītols, labi — egle un duglāzija, vidēji — veimutpriede. Ljā zināma pieredze iegūta egles papīrmalkas plantāciju ierīkošanā, kā arī papeles ieaudzēšanā lauks. zemēs. Eiropas Z daļā ∆ sāk audzēt bērzus finierkluču un papīrmalkas ... ieguvei. Itālijā ...

mikroklimats Meža enciklopēdija
... mikroreljefa ieplakās un ūdenstilpju tuvumā oša un egles paauga cieš no vēlajām pavasara un agrajām rudens salnām. Izcirtuma paauga nereti cieš arī no spilgtā apgaismojuma pirmajos gados pēc mātesaudzes nociršanas. Tādēļ dabiski egle parasti atjaunojas tikai sedzējsugu (bērzs,... , baltalksnis, apse ...

priedes Meža enciklopēdija
... Aug gan tīraudzēs, gan mistraudzēs ar egli, bērzu, retāk ar ozolu u.c. lapu kokiem. ∆ audzēs egle bieži veido II stāvu. Parastā ∆ vislabāk aug pietiekami valgā, irdenā smilts augsnē (auglīgā augsnē tā ir zaraina, mazvērtīgāka). Aizņem 38% Lja s mežu kopplatī bas. Sasniedz 46 m augst. (Tērvetes ...

meža tips Meža enciklopēdija
... tīraudzes un dažāda sastāva mistraudzes veido egle, osis, ozols, bērzs, apse un baltalksnis. Pēc sukcesijas stadijas, audzes veida, mistrojuma un biezības katra ∆ kokaudze, pamežs un zemsedze, kā arī zemsegas (detrīta) īpašības var būtiski atšķirties. Līdz ar to ∆ ietvaros ... var nodalīt arī zemāku ...

sēklu plantācijas Meža enciklopēdija
... (maks. raža — 15 kg/ha), eglēm — 15—20 g. vecumā (maks. raža — 48 kg/ha; čiekuru raža ). Ljā ierīkotas 1. kārtas klonu ∆ 965 ha platībā (priede, egle, lapegle, bērzs, apse, melnalksnis, ozols) un 2. kārtas ∆ (ar pārbaudītiem kloniem) 135 ha platībā (priede) MPS Jaunkalsnavā un Kuldīgas ...

meža augsnes Meža enciklopēdija
... šajās augsnēs strauji aug egle, bet tā bieži slimo ar trupi. Ja uznesumu kārta plānāka par 50 cm, tad to klasificē kā primārās augsnes apakštipu, piem., deluviālā velēnu glejaugsne].Podzolētās glejaugsnes veidojas zemos līdzenumos ar vāju noteci. Trūdvielu horiz. labi izveidots,... , tajā trūdvielu ...

amensālisms Meža enciklopēdija
... alelopātiski aktīvi ir priede, egle, ozols, osis, dižskābardis, baltalksnis. Noskaidrots, ka baltalksnis nomāc egļu sakņu trupes izplatību, bet oša un ābeļu sakņu izdalījumi tā piesātina augsni, ka to dīgsti nespēj izdzīvot. (Ar alelopātiju izskaidrojams augsnes nogurums, augseku nepieciešamība. ...

rezistence Meža enciklopēdija
... vērojama parastajam osim un agri plaukstošai parastajai eglei pirmajos juvenilā vecuma gados. Paradoksāla šķiet Sibīrijas lapegles ( Larix sibirica ) vājā ∆ pret šīm salnām, zinot, ka savā dabiskās izplatības apgabalā (areālā) tā iztur pat –60°C lielu salu. Ljā ziemas nogales ... atkušņi pārtrauc ...

sausieņi Meža enciklopēdija
... ∆ augsnēs kokaudzes ir vēja noturīgas, pat egle tajās daudz mazāk cieš no vējgāzēm. Grunts noturība augsta, un mežizstrādē var izmantot smago tehniku. Mežizstrādi var veikt jebkurā gadalaikā. Galv. izmantošanā lietojami visi ciršu veidi. Veicināma mērķsugu koku dabiskā atjaunošanās. Mērķtiecīga ...