Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: Egle
Atrasto rezultātu skaits: 337

briorijas Meža enciklopēdija
... capillaris ), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem. Tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni. Priežu mežos uz priežu stumbriem bieži atrodami brūnganējošās ∆ ( B.fuscescens ) tumšbrūnie lapoņi. Retāk sastopama iesirmā ∆ ( B.subcana ). Tās pelēcīgie lapoņi ...

usnejas Meža enciklopēdija
... atstāvošie krūmveida lapoņi aug gan uz skuju kokiem (eglēm, priedēm), gan arī uz lapu kokiem. Lapoņa galv. pavedieni klāti ar kārpiņām un sorēdijām, no kurām bieži izaug izīdijas. Dāsnā ∆ ( U.florida ) ir ļoti reta un aizsargājama. Aug gk. uz lapu kokiem — Moricsalā un Gaujas nac. parkā uz liepām ...

bonitāte Meža enciklopēdija
... koku sugām — priedei, eglei, bērzam un apsei —, bet praksē tās vēl nelieto. Meža taksācijā pašreiz izmanto Orlova vid. augstuma bonitāšu skalu. Pēc šās skalas ∆ iedala 5 klasēs. Piemērotos augšanas apstākļos augušas labas kokaudzes ieskaita I klasē, īpaši labas — I a un pat I b klasē, bet ...

blaktis Meža enciklopēdija
... ( Miridae ) uz priedēm un eglēm konst. 8 s. , bet šīs ∆ nav postīgas. No sarkanblakšu dz. ( Pyrrhocoridae ) Ljā zināma tikai Pyrrhocoris apterus , kas mīt parkos un dārzos uz zemes pie koku, gk. liepu, saknēm. Vairāku mizasblakšu dz. ( Aradidae ) sugu ∆ dzīvo zem koku mizas. Parasti pārtiek no sēņu ...

biofizikālā anomālija Meža enciklopēdija
... tam, ka alkšņi, kļavas, sēru vītoli, bērzi vai egles noliekušies uz vienu pusi, par iemeslu ir ∆ . Dažādiem kokiem un krūmiem ir atšķirīga jutība pret ∆ . Virs tām labi aug ozoli, kļavas, vītoli (kārkli) un plūškoki. Priedēm šādās vietās ir daudz lielāka vitalitāte nekā blakusaugošajām ...

mušķērāji Meža enciklopēdija
... lapkoku un jauktos mežos, it īpaši tādos, kur ir egles. Ligzdo seklos koku dobumos un iedobēs, koku lūzuma vietās, zaru žāklēs 1—4 m augstumā. Ligzdu taisa no sūnām, sausas zāles un lapām, ķērpjiem, izklāj ar pūkām un tīmekļiem. Dējumā 4—6 zilganas olas ar sīkiem, brūniem raibumiņiem. Mazais ...

meža mēslošana Meža enciklopēdija
... I un II bonitātes priežu, egļu, bērzu briestaudzes. Atkarībā no mežaudzes bonitātes, augšanas apst. tipa un mēslojuma devas nākamo 10 g. laikā tika sasniegts koksnes masas papildu pieaugums par 20—80%. ∆ vajadzību nosaka aktīvo barības vielu krājumi augsnē (g/m 3 ) galvenajā sakņu izplatības zonā ...

veģetatīvā pavairošana Meža enciklopēdija
... stādījumus. Sākta arī egles, bērza, oša, eikalipta u.c. sugu ar audu kultūru metodi iegūta stādmater. izmantošana īscirtmeta plant. kultūru ierīkošanā. ∆ liela nozīme ir dekor. koku un krūmu s. un to formu vērtīgu iedzimto īpašību saglabāšanā, augšanas un ziedēšanas paātrināšanā.

bērzi Meža enciklopēdija
... Augsni ∆ kultūrām sagatavo tāpat kā priedes vai egles kult. attiecīgā meža augšanas apst. tipā. Ja augsne nav ļoti sablīvējusies, aizzēlusi un tajā neuzkrājas lieks mitrums, bērzus var stādīt bez iepriekšējas augsnes apstrādes. Piemēroti ir vieng. ietvarsējeņi un divg. kailsakņu sējeņi, kuru ...

bekas Meža enciklopēdija
... betulicola ), priežu baravika ( B.pinophilus ), egļu baravika ( B.edulis f. piceicola ), ozolu baravika ( B.edulis f. quercicola ), vasaras baravika ( B.reticulatus ). Augļķerm. cepurīte baravikām brūna, tās diam. līdz 20 cm; visgaišākā ir bērzu baravika, vistumšākā — priežu baravika. Stobriņi jauniem ...

baltegles Meža enciklopēdija
... pavasara salnās, koksnes kvalitāte zemāka nekā eglei). Biežāk, it īpaši Vidzemē, sastopama balzama ∆ ( A.balsamea ; skujas un miza ļoti aromātiskas) no Z- Amerikas. Tā ir sala izturīga, ražo sēklas un atjaunojas dabiski. Sibīrijas ∆ ( A.sibirica ; skujas ļoti mīkstas) Ljā pēc 100 g. vecuma sasniegšanas ...

veidskaitlis Meža enciklopēdija
... priedēm 0,45, bērziem 0,46, eglēm un apsēm 0,47.

vēzis Meža enciklopēdija
... Gremmeniella abietina , kas parazitē uz priedes, retāk uz egles vai lapegles. Šis ∆ sastopams gk. kokaudzētavās un jaunaudzēs, retāk 20—40 g. vecās mežaudzēs. Pirmie ∆ simptomi parādās pavasarī — skujas pie pamatnes kļūst brūnas, noliecas uz leju un veido raksturīgu «lietussarga» formu. Vēlāk ...

ausenītes Meža enciklopēdija
... daļās, tad ir arī 2 cepurītes. Priežu, retāk egļu vai lapegļu čiekuru saprotrofs. Sastopama ļoti bieži visu gadu.

virpainītes Meža enciklopēdija
... Kātiņš tievs un garš. Uz apšu un egļu koksnes ļoti reti sastopama baltrobainā ∆ ( P.albocrenulata ; aizs.). Tās augļķerm. ir lieli, sarkanbrūni, gļotaini, ar dzeltenbrūnām, spurainām zvīņām. Pļavās un ganībās bieži aug vainaga virpainīte ( S.coronilla ).