Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: Egle
Atrasto rezultātu skaits: 337

augstumšķira Meža enciklopēdija
... izstrādātas atšķirīgas ∆ tab. , piem. , priedēm un eglēm ir 7 ∆ (I b — V), bērziem 6 (I a — V), apsēm 5 (I a — IV). Lai noteiktu koku kopas ∆ , apskatot dastlapu, vizuāli novērtē, kurā caurmēra pakāpē būs koncentrēta lielākā krāja. Šajā un 2 blakus esošajās caurmēra pakāpēs katrā ...

viršu ārenis Meža enciklopēdija
... priedes un purva bērza III bonitātes audzes, nereti ar egli II stāvā. Pamežā reti kadiķi. Zemsedzē 40 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopami virši, vaivariņi, brūklenes, mellenes, andromedas, molīnijas; II stāvā aug rūsaines, divzobes, stāvaines, meža sfagns un kladīnas ...

augsnes ērces Meža enciklopēdija
... gamazīnērces un to kopskaits var sasniegt 2000 ind./m 2 , egļu mežos ~ 50 s. , kuru kopējais blīvums ir līdz 8300 ind./m 2 , bet lapkoku mežos attiecīgi 40 — 50 s. un līdz 3600 ind./m 2 . Kā plēsīgām ∆ tām ir liela nozīme augsnes dzīvn. populāciju skaita regulācijā. No apakškārtas Ixodida ērcēm ...

augsnes apstrāde mežā Meža enciklopēdija
... iežūšana vai tās daļēja atmiršana (it īpaši eglei), ja organiskajā slānī kaut īslaicīgi uzkrājas lieks mitrums. Viršu ārenī augsne jāapstrādā vienlaidu arumā 50—70 cm dziļi un jānošķīvo. Ik pēc 25—30 m liekā ūdens novadīšanai ieteicams izart 40—50 cm dziļas vagas un to galus pievienot ...

viršu kūdrenis Meža enciklopēdija
... audzes ar purva bērza piemistrojumu un nereti ar egli II stāvā. Pamežs rets; aug kadiķi, krūkļi, kārkli. Zemsedzē 40 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopami virši, vaivariņi, zilenes, brūklenes, mellenes, andromedas, spilves; II stāvā aug rūsaines, divzobes, sfagni un kladīnas ...

zaķi Meža enciklopēdija
... Pavasarī noēd iestādīto priedīšu un eglīšu dzinumus. Nereti apgrauž mežā esošos kaulus un ragus. Izteikts nometnieks. Uzturas nelielā teritorijā. Pat medību suņa izcelts, jau pēc dažiem apļiem atgriežas vecajā vietā. Riesto II 2.p.—III. Grūsnības ilgums 50 dienas. Mazuļi piedzimst IV—V. ...

audu kultūru metode Meža enciklopēdija
... Pēc ∆ iegūst priežu, egļu, bērzu, apšu, papeļu, kļavu, ozolu, liepu, dižskābaržu u.c. koku stādmateriālu. ∆ pētījumus 80. gadu sāk. sekmīgi uzsāka ZRA «Silava» mežzinātnieks A. Ozols, turpina LVMI «Silava» selekcionāre I. Dubova un gūst labus rezultātus apšu pavairošanā.

atmatenes Meža enciklopēdija
... kātiņa kā vienkāršs vai divkāršs gredzens. Egļu mežos bieži sastopamas meža atmatene ( A.silvaticus ; cepurīte ar brūnām zvīņām, mīkstums sārtojas) un dzeltējošā ∆ ( A.sylvicola ; cepurīte balta, iespiedumu vietās dzeltē). Dzeltējošā ∆ nereti tiek jaukta ar balto mušmiri. Pārējās mežos ...

meža slimību ierobežošana Meža enciklopēdija
... satur vienu vai vairākus citus organismus. Priedes un egles celmu apstrāde pret sakņpiepes ( Heterobasidion annosum ) izraisīto sakņu trupi ar preparātu, kurā ir sēne Phlebiopsis gigantea , ir vienīgais sēņu ierosinātu slimību biol. ierobežošanas piemērs mežsaimniecībā.

mizložņa Meža enciklopēdija
... Ligzdas pamatā ir irdens smalku (gk. egļu) zariņu un mizas drumslu slānis, virs tā — koksnes šķiedras kopā ar mizas un koksnes gabaliņiem, sūnām un ķērpjiem. Ligzdas izklājumā sīkas spalviņas, vilna, kukaiņu un zirnekļu kokoni un tīmekļi. Ligzdu taisa gan ♀, gan ♂. Dējumā 5—7 baltas olas ...

aršana Meža enciklopēdija
... sakrājas lieks mitrums, kas īpaši negatīvi ietekmē egles kult. augšanu. Jaunajiem kokiem labāki minerālbarošanās apstākļi ir velēnā. Jo biezāka velēna, jo mazāk augiem izmantojamo barības vielu paliek vagas dibenā. Visvairāk barības vielu veidojas velēnas apakšdaļā, kur ir samērā stabils mitruma ...

āreņi Meža enciklopēdija
... augsnēs kokaudzes ir vēja nenoturīgas, it īpaši egles audzes. Pirmās paaudzes bērza audzes parasti ir mazvērtīgas. Sausā vasarā ∆ ir paaugstināta ugunsbīstamība. ∆ grunts noturība samērā zema, tādēļ mežizstrādi veic ziemas salā vai vasarā sausā laikā un ciršanas atliekas ieklāj treilēšanas ...

mežirbe Meža enciklopēdija
... Dzīvo dažāda vecuma jauktās egļu un lapkoku audzēs, kur biezs pamežs. Īpaši iecienīta ∆ dzīvesvieta ir alkšņiem un lazdām apaugušas gravas, upīšu un strautu krasti (Ljā reģistrēti 30,2 tk ∆ 2002. g. ). Pārtiek no koku, gk. bērzu, alkšņu, pumpuriem, meža ogām, kukaiņiem, jauniem augu dzinumiem ...

apmežošana Meža enciklopēdija
... apmežošanos) palielinājās par ~1 mlj ha. Stādīja gk. egles, mazāk priedes. Lielās pl. , it īpaši nomaļos tīrumos un pļavās, notika dabiskā apmežošanās, bet tur nereti veidojās krūmu saaudzes. Izmantotu kūdras purvu ∆ (Sedā, Olainē) 70. gadu sāk. tika aizsākta mežzinātnieku M. Buša un L. Vītola ...

mežs Meža enciklopēdija
... bērzam, apsei un baltalksnim, kuri pēc priežu un egļu audžu nociršanas vai nopostīšanas (vējgāzē, ugunsgrēkā) ātri aizņem atbrīvoto pl. un izveido sekundāros ∆ , kas ekol. un saimn. gan nav pilnvērtīgi, bet pasargā ∆ no degradācijas un atjaunošanās gaitā nodrošina pamatsugu atgriešanos. Šo ...