apaļo kokmateriālu taksācija Meža enciklopēdija
... bērza, alkšņa un ozola — 0,65, priedes — 0,69, egles sortim. 0,71.

anemohorija Meža enciklopēdija
... var aiznest līdz 1,5 km tālu, oša — 200 m, bet egles sēklas ziemā aiznes pat 10 km tālu no mātesauga. No lakstaugiem ļoti raksturīgi anemohori ir orhideju dz. augi, to sēklas ir vieglākās visā augu valstī. Tā, piem. , mētrāja zemsedzē sastopamās ložņu saulenītes sēklas masa ir 0,000002 g. Vieglas ...

zemeszvaigznes Meža enciklopēdija
... Parasti tās aug pie resnu koku, visbiežāk egļu pamatnes, kur ir maz lakstaugu, bet nobiru slānis biezs. ∆ micēlijs ir daudzg., tādēļ tās, ja zemsega netiek saārdīta, daudzus gadus atrodamas vienā un tajā pašā vietā. Visbiežāk sastopama skropstainā ∆ ( G.fimbriatum ), kas aug gan lapkoku, gan skujkoku ...

aļģes Meža enciklopēdija
... sastopamas uz mūžzaļo augu lapām, piem. , priežu un egļu skujām, mūžzaļo rododendru lapām. Lja s mežos uz koku stumbriem biežāk sastopamas 2 ∆ sugas. Uz koku stumbriem bieži redzamo zaļgano apsūbējumu veido vienšūnas zaļaļģe Pleurococcus vulgaris , bet ķieģeļsarkano apsūbējumu (it īpaši uz ...

mietenes Meža enciklopēdija
... dzeltenbrūns, iespiedumu vietās brūni plankumi. Bērzu, egļu, priežu, apšu mikorizas sēne; var būt arī augsnes saprotrofs. Aug vasarā un rudenī skujkoku un lapkoku mežos, izcirtumos, kūdrājos, gar nosusināšanas grāvjiem, savandītā zemsedzē, vietās, kur augsnē ir palielināts slāpekļa daudzums. Izteikti ...

zīlītes Meža enciklopēdija
... vismazākā un Ljā visretāk sastopamā ∆ suga. Dzīvo egļu mežos. Pēc apspalvojuma atgādina lielo ∆ , tikai tajā nav dzeltenās krāsas. Arī meža ∆ dziesma ir līdzīga lielās ∆ dziesmai, tikai klusāka. Ljā ligzdo 60 000—100 000 meža ∆ pāru. Cekulzīlīte ( P.cristatus ) no citām ∆ atšķiras ...

agroķīmiskās kartogrammas Meža enciklopēdija
... kālija minerālmēslu devas. Audzējot priedes vai egles stādmater. viegla mehāniskā sastāva augsnēs, ja augsnes nodrošinājums ar barības vielām slikts — trūdvielas 9 mg/100 g augsnes, tad pietiek ar 40—60 kg/ha fosfora un kālija tīrvielas un 60—80 kg/ha slāpekļa tīrvielas.