Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: Egle
Atrasto rezultātu skaits: 337

galvenā suga Meža enciklopēdija
... , piem. , vērī tā var būt egle, ozols, bērzs, apse, baltalksnis.

sugu izvēle meža kultūrām Meža enciklopēdija
... atjaunošanai un ieaudzēšanai gk. izmantota priede, egle, arī bērzs un melnalksnis; šīm sugām būs galv. saimn. nozīme arī nākotnē. Nopietnāka uzmanība pievēršama oša un ozola audzēšanai. (arī sugu mistrojuma izvēle .)

mazvērtīgu jaunaudžu rekonstrukcija Meža enciklopēdija
... simtiem (ozols, osis) līdz 1000—2000 gab. /ha (egle, bērzs).

dastmērs Meža enciklopēdija
... programma paredzēta valdošo koku s. (priede, egle, bērzs, apse, melnalksnis, baltalksnis, liepa, ozols, osis) mērīšanai. Atkarībā no izmērītā koka caurmēra ∆ piedāvā to ieskaitīt atbilstošā sortimenta (kvalitātes) klasē: zāģbaļķos, sīkbaļķos (taras klučos), papīrmalkā, malkā, stabos (tikai ...

avotains mežs Meža enciklopēdija
... parasti dominē melnalksnis un citi lapu koki, retāk egle. ∆ aug reti un aizs. augi — vairāku s. dzegužpirkstītes, divsēklu un attālvārpu grīslis. Avotainām augtenēm raksturīgas sūnu s. ir tūbainā bārkstlape, paparžu dzīslenīte, mainīgā avotspalve. Ūdens t-ra avotos dažādos gadalaikos mainās ...

mainība Meža enciklopēdija
... kopumā aizņem ļoti plašu areālu. Turpretī parastā egle augšanas apst. ziņā ir daudz «izvēlīgāka», nav tik daudzveidīga, arī tās areāls ir daudz mazāks. Jāievēro, ka genotip. un modifikatīvās ∆ fenotip. (ārējās) izpausmes dažkārt var būt līdzīgas, tādēļ ∆ izpētei ir liela nozīme daudzu ...

vējlauzējjosla Meža enciklopēdija
... asinssarkanais grimonis, sarkanais plūškoks, parastā egle, Eiropas lapegle, Sibīrijas lapegle, Japānas jeb Kempfera lapegle.

tīrkultūra Meža enciklopēdija
... vairākas meža paaudzes pēc kārtas) tiek audzēta egle, tad stipri samazinās augsnes auglība un mežaudzes produktivitāte, koki ātrāk atmirst, izplatās trupe. Tikai ļoti auglīgā velēnu karbonātaugsnē nav šādu negatīvu seku.

introdukcija Meža enciklopēdija
... Kanādas, Sitkas, asā un Serbijas egle; Eiropas, Sibīrijas, balzama, garzvīņu balzama un vienkrāsas baltegle.No lapu kokiem dažādos izmēģinājumos audzēti: sarkanais ozols; Eiropas dižskābardis; spilvaugļu, baltā, balzama un Kanādas papele; pelēkais, Zībolda un Mandžūrijas riekstkoks; saldais ķirsis ...

augseka meža kokaudzētavā Meža enciklopēdija
... Tā kā koku sugu sortiments ir neliels (gk. priede, egle, bērzs) un izaudzējamā stādmater. daudzums ļoti atšķirīgs, savstarpēja šo s. maiņa nenodrošina optimālu augseku, tādēļ augsekā iekļauj papuves. Tā kā sējeņu un stādu audzēšanas ilgums nepārsniedz 2—3 g. , veidojas attiecīgi 3 vai 4 lauku ...

augsnes erozija Meža enciklopēdija
... priede un bērzs, bet bagātākās augsnēs — arī egle. Mālainās augsnēs preterozijas stādījumos izmantojams arī sarkanais ozols un lapegle. Nogāzēs karbonātaugsnēs var izveidot lazdu stādījumus.Vējerozija visvairāk skar viegla mehāniskā sastāva augsnes un piejūras kāpas. No lielām, ar augu segu vāji ...

pluskoki Meža enciklopēdija
... Ljā reģistrēti 1500 ∆ (t.sk. 888 priedes un 301 egle), kuru potzari izmantoti sēklu plantāciju ierīkošanai un genofonda saglabāšanai. ∆ , kam veiktas klonu pēcnācēju pārbaudes un kas saglabājuši māteskoka augšanas ātrumu, rezistenci u.c. labās īpašības, sauc par izcilajiem kokiem. Tos izmanto augstākas ...

sala izcilājumi Meža enciklopēdija
... Visvairāk no ∆ cieš priede un egle. Lai izvairītos no ∆ , pareizi jāizvēlas kokaudzētavas vieta, jāveic pārmitro pl. virsējā drenāža, jārūpējas, lai meža kultūras slapjo meža tipu platībās netiktu ierīkotas bez kvalitatīvas un savlaicīgas augsnes sagatavošanas.

vienmājas augi Meža enciklopēdija
... , ozols, bērzs, priede, egle, no sūnām — praulu četrzobe, Blandova purvspalve.

ēncietība Meža enciklopēdija
... No kokiem ēncietīgi ir, piem. , egle, īve, liepa. Ir arī ēnmīļi jeb sciofīti, kas labi attīstās noēnojumā, bet saules gaismā iet bojā, piem. , parastā zaķskābene, Eiropas septiņstarīte ...