Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: Egle
Atrasto rezultātu skaits: 337

mezotrofiskie augi Meža enciklopēdija
... koku s. ir parastā priede un egle, purva un āra bērzs. Vidēji auglīgu sausieņu mežu zemsedzē izplatītas s. ir niedru ciesa, parastā ērgļpaparde, klinšu kaulene, kreimene, divlapu žagatiņa, meža zemene, no sūnām — spīdīgā stāvaine, Šrēbera rūsaine, viļņainā un lielā divzobe, sausienes skrajlape ...

rekonstruktīvās cirtes Meža enciklopēdija
... /ha (ozols, osis) līdz 1000—2000 gab. /ha (egle, bērzs).

čiekuru raža Meža enciklopēdija
... attīstās nākamajā gadā pēc ziedēšanas, bet eglei tajā pašā gadā. Priežu un egļu ziedēšanā novērojams cikliskums, ko noteic ārējie ekol. un meteorol. apstākļi. Priedei bagāts ziedēšanas periods ir ik pēc 3—4 gadiem, eglei — pēc 4—7 gadiem. Lai nodrošinātu mežu atjaunošanai nepieciešamā ...

čiekursēnes Meža enciklopēdija
... sīki, ar brūnu cepurīti. Uz egļu čiekuriem aug egļu čiekursēne ( S.esculentus ). Cepurīte pelēkbrūna līdz tumšbrūna, diam. 2—4 cm. Lapiņas baltas. Kātiņš okerdzeltens vai sarkanbrūns, ar garu, sakņveidīgu pagarinājumu (jo dziļāk čiekurs ... iegrimis zemē ...

atcirte Meža enciklopēdija
... egļu ... lapu kokiem — bērziem, apsēm, baltalkšņiem. Kad egļu audze sasniegs ciršanas vecumu, kādreizējā ∆ augs 30—40 g. ... veca un 15—18 m augsta ...

saussveķi Meža enciklopēdija
— sacietējuši priedes vai egles sveķi. Priedei ∆ parasti veidojas uz atsveķošanas ... spoguļa ...

lāčtauces Meža enciklopēdija
... Ljā konst. tikai parastā jeb egļu ∆ ( M.hypopitys ). Sastopama samērā reti ēnainos skujkoku, visbiežāk egļu mežos (vērī) barības vielām bagātā augsnē. Parastā ∆ ir daudzg., 10—20 cm augsts, saprofītisks ...

bezlapes Meža enciklopēdija
... kas sastopama ne visai bieži platlapju, platlapju-egļu un egļu mežos, krūmājos. Parazitē uz lapkoku, gk. lazdu un alkšņu, saknēm. Daudzg. bezhlorofila lakstaugs sārtā, retumis baltā krāsā. Saknenis ...

pakāpeniskā izlases cirte Meža enciklopēdija
... egļu ... egli ... viegli izgāž vējš, kokus, kas noēno veselīgu eglīšu paaugu, apses, kā arī liel. daļu zemāko augšanas klašu egļu. Ja iepriekš ir veiktas krājas kopšanas cirtes, tad sagatavošanas cirte nav vajadzīga. Seko t.s. sēklu cirte, ko veic divos paņēmienos. ... eglītes. ∆ nav ieteicams ...

damaksnis Meža enciklopēdija
... egles ... nomaiņa ar mazāk vērtīgajām un ne tik izturīgajām egļu audzēm). Vēlama vienmērīga ciršanas atlieku izkliedēšana, pieļaujama arī to izvešana no meža. ∆ grunts noturība augsta, un mežizstrādē var izmantot smago tehniku. Izcirtumos veicināma meža dabiskā atjaunošanās ... ar priedi ...

ķeramkoks Meža enciklopēdija
... egļu ... kaitēkļiem būtu pieejama arī stumbra apakšpuse. Egles mizgraužu apkarošanai ∆ cērtami III un IV 1. pusē tā, lai tie atrastos nedaudz noēnotā vietā. Eglēm, kam spēcīgi vainagi, paliktņi nav vajadzīgi. Priežu audzēs cērt arī svaigi invadētus kokus, kurus atrod un iezīmē V. Svaigi invadētus ...

sveķotājsmecernieki Meža enciklopēdija
... egļu)... barojoties, var kaitēt priežu stādījumiem. Zem plānās egļu mizas attīstās egļu ∆ ( P.harcyniae ). Postīgs sēklu kaitēklis ir priežu čiekuru ∆ ( P.validirostris ).

sējeņu audzēšana siltumnīcā Meža enciklopēdija
... egles ... Ljā sasniedza 7 ha. Tajās gk. audzēja egles sējeņus pārskološanas vajadzībām, bet MPS — priedes sējeņus ietvarstādu Brika ražošanai. Strenču, Stendes, «Zābaku» u.c. kokaudz. siltumnīcās audzē dažādu modifikāciju priedes, egles, bērza, arī dažādu citu sugu ietvarsējeņus.

mieturis Meža enciklopēdija
... stumbra (stublāja) mezglā. Skuju kokiem (priedei, eglei) zaru ∆ veidojas ik gadu no stumbra galotnes mezgla sānpumpuriem izaugušiem zariem. Priedei ∆ viegli saskatāmi, kamēr ... stumbra zemāko nokaltušo ...

čiekuru ievākšana un apstrāde Meža enciklopēdija
... Priežu čiekurus vāc XI—III, egļu — X—II, lapegļu — X—III, baltegļu — X—XI. Pirms ievākšanas jāpārliecinās par čiekuru veselīgumu un sēklu pilngraudainību (eglēm, lapeglēm). Čiekurus ievāc gk. sēklu plantācijās, noraujot tos ar rokām no zara, ko pievelk ar kāsīti, vācējam stāvot ...