velēnstāds Meža enciklopēdija
... Ar ∆ saimn. izdevīgi atjaunot egli, bērzu, osi, dažreiz arī priedi, jo šo s. mežeņi nav retums. Stādīšanai iesaka optimālā apgaismojumā augušus mežeņus, kuru pēdējā g. augst. pieaugums ... Egles un priedes ...

raganzālītes Meža enciklopēdija
... alpina ) sastopama samērā reti mitros, ēnainos egļu un platlapju mežos, krūmājos. Stublājs 5—15 cm augsts. Lapas sirdsveidīgas, ar nosmailinātu galu un zobainu malu. Ziedi sīki, balti, sakopoti ķekarā. Zied VI—VIII. Lielā ... ∆ ( C.lutetiana ...

skuja Meža enciklopēdija
... Tās parasti ir adatveidīgas (eglēm, kadiķiem) vai zvīņveidīgas (tūjām), retāk šauri lancetiskas; var būt plakanas, trīsšķautņainas vai četršķautņainas, ieapaļas vai ovālas. Sakārtotas spirāliski, pretēji, mieturos (uz garvasām) vai pušķos pa 2—50 (uz īsvasām). Priedēm ... ∆ skaits pušķī ...

sveķi Meža enciklopēdija
... Lja s mežos ar ∆ bagātākie koki ir priedes un egles. To ∆ ir šķidrs terpēnu un sveķskābju maisījums, bezkrāsains vai iedzeltens, biezs, rūgts šķidrums ar raksturīgu smaržu. Izdalās no pārgrieztām sveķu ailēm ( atsveķošana ). ∆ sabiezē un kļūst ... necaurspīdīgi ( ...

izlases cirtes Meža enciklopēdija
... egļu ... Dažreiz ir jāizretina pārāk biezas egļu paaugas grupas, kurās eglīšu diferencēšanās process norit pārāk gausi. Regulēto ∆ ieteicams lietot vērī uz mālsmilts augsnes un auglīgos damakšņos, kur skrajākās vietās mežaudzē ieviešas un saglabājas arī priežu ... paauga. Egļu gāršā ...

sēklu kaitēkļi Meža enciklopēdija
... egļu ... Attīstības cikls ilgst vienu gadu. Eglēm priekšlaicīgu čiekuru nobiršanu izraisa egļu čiekuru ķirmis ( Ernobius abietis ), priedēm — priežu čiekuru ķirmis ( E.abietinus ). Kā kaitēkļi ķirmji maznozīmīgi, jo sēklas nebojā.Egļu čiekurus bojā arī egļu ... čiekuru muša ( Lasioma ...

ekoloģiskā niša Meža enciklopēdija
... egļu ... vidusdaļu un augšdaļu, kur miza ir plānāka. Pūkainais egļu lūksngrauzis biežāk sastopams kāršu un vid. vecuma eglēs. Ja ∆ telpiskā diferencēšanās nav iespējama, notiek laika nobīde, ekoģildes locekļu uzvedības maiņa vai citāda novirze, lai nepieļautu pat 2 ∆ pilnīgu saplūšanu ...

pienaines Meža enciklopēdija
... Egļu ... raksturīga tumšbrūna, sausa, samtaina cepurīte. Egļu mežos atrodamas egļu pienaine ( L.picinus ) un morgalviņas pienaine ( L.lignyotus ), lapkoku mežos — sodrējainā ∆ ( L.fuliginosus ). Meduszvīņu pienaine, eglene un saldā krimilde raksturīgas bioloģiski daudzveidīgiem dabiskajiem mežiem ...

mizgrauži Meža enciklopēdija
... egļu ... un egļu dubultzobu mizgrauzis ( I. duplicatus ). Egles galotnes un zaru mizā mīt egļu sešzobu mizgrauzis ( P. chalcographus ). Vasaras vidū novājinātas dažāda vecuma egles invadē zvīņainais skujkoku ∆ ( Polygraphus polygraphus ).

zobainītes Meža enciklopēdija
... Aug lapkoku un jauktos (ar egli) mežos trūdvielām bagātā, kaļķainā augsnē. Tā ir līdz 70 cm augsts daudzg. lakstaugs. Stublājs nezarots, tā augšējās lapas veselas, lineāri lancetiskas, apakšējās lapas ar 3—7 iegareni lancetiskām ...

kaņepenes Meža enciklopēdija
... Ne visai bieži platlapju-egļu mežos, krūmājos sastopama daudzgadīgā jeb ziemas ∆ ( M.perennis ). Daudzg. divmāju lakstaugs. Stublājs līdz 40 cm augsts. Lapas olveidīgi lancetiskas, ...

kailpapardes Meža enciklopēdija
... sastopama samērā bieži ēnainos skujkoku (biežāk egļu) un jauktos mežos mitrā, skābā vai neitrālā augsnē. Tā ir 10—40 cm augsta, ar garu, ložņājošu sakneni. Lapas plātne trīsdaļīga, katra daļa divkārt ...

nosusināšanas norma Meža enciklopēdija
... kūdrenī tā ir 30 cm, mētru kūdrenī — 40 cm, egļu-platlapju kūdrenī — 50 cm, mētru ārenī — 60 cm. Gruntsūdens līm. pacelšanās veģ. periodā virs ∆ negatīvi ietekmē kokaudzes ražību, bet tā svārstības zemāk par ∆ kokaudzes ražību neietekmē. Augsnes ūdens režīmu raksturo ...

novellijas Meža enciklopēdija
... mežos, kā arī kūdreņos, uz trupošām skujkoku (egļu, priežu) kritalām pēc mizas atdalīšanās (retumis aug uz mizas). Līklapu ∆ ir divmāju, reti vienmājas augs. Veido blīvas, dzeltenzaļas vai sarkanbrūnas, pie substrāta pieplakušas velēnas. Stumbrs pavedienveidīgs, 1—2 cm garš, gulošs, maz zarots ...

mikoblasti Meža enciklopēdija
... sanguinarius ), kas ir aizsargājams. Aug uz bērzu, ozolu, egļu un citu koku mizas. Asinssārtais ∆ ir krevju ķērpis. Tā laponis pelēkbalts vai zaļganpelēks (krāsa variē atkarībā no augtenes), graudains ...