tumšbekas Meža enciklopēdija
... Doles salā, Silciemā, Šķēdē jauktos mežos zem eglēm un priedēm. Mikorizas sēne. Augļķerm. aug pa vienam vai grupās vasarā un rudenī. Cepurīte pelēkbrūna līdz tumšbrūna, diam. 6—12 ...

gundegas Meža enciklopēdija
... ) sastopama bieži visā Ljā lapkoku, jauktos un egļu mežos, krūmājos, parkos trūdvielām bagātā augsnē. Tai raksturīga heterofilija — augšējās lapas staraini dalītas, apakšējās veselas, apaļas, ar nierveidīgu pamatu. Ziedi nedaudz smaržo pēc kampara. Zied V—VI. Pēc noziedēšanas saglabājas tikai ...

tulpes Meža enciklopēdija
... Sastopama samērā reti vecos parkos, platlapju-egļu mežos, krūmājos, pļavās. Tā ir līdz 40 cm augsts daudzg. lakstaugs ar olveidīgu sīpolu. Lapas 2—4 lineāri lancetiskas ...

sakņu tilpums Meža enciklopēdija
... sistēmas uzbūves (priedēm, ozoliem — mietsakne, eglēm — virsēja sakņu sistēma). ∆ noteikšanai saknes pie celma atzāģē ...

briestaudze Meža enciklopēdija
... audzes (81 — 100 g. ), egļu, ošu, vīksnu, gobu un kļavu IV vecumkl. audzes (61 — 80 g. ), bērzu, melnalkšņu un liepu VII vecumkl. audzes (61 — 70 g. ), apšu un papeļu IV ...

sēklu sagatavošana sējai Meža enciklopēdija
... veic sēklu dīgstspējas stimulēšanu (priedei, eglei) vai sēklu stratifikāciju (osim, liepai). Skujkoku dīgstu pasargāšanai no putniem un grauzējiem veic sēklu krāsošanu vai sēklu dražēšanu . Sēklu un dīgstu aizs. ...

dzegužkurpītes Meža enciklopēdija
... Aug lapkoku, jauktos un egļu mežos, mežmalās, krūmājos kaļķainā augsnē. Tā ir 20—50 cm augsts daudzg. lakstaugs ar ložņājošu sakneni. Lapas 3—4, eliptiskas ...

bezslavītes Meža enciklopēdija
... moschatellina ) Ljā sastopama ne visai bieži platlapju-egļu, skujkoku mežos, baltalksnājos, krūmājos mitrās vietās. Daudzg. lakstaugs ar ložņājošu sakneni. Stublājs 5—15 cm augsts, ar ...

bacānijas Meža enciklopēdija
... tikai trejdaivu bacānija ( B.trilobata ) . Egļu pavadītājsuga. Sastopama gk. mežos uz slapjas minerālaugsnes (slapjajā vērī, slapjajā gāršā), it īpaši Lja s R- daļā, piejūras rajonos. Aug atsevišķiem augiem vai veido lielus, blīvus, tumšzaļus ciņus uz augsnes vai trupošiem kokiem. Stumbrs līdz ...

grimoņi Meža enciklopēdija
... sanguinea ) , kas aug upju krastos un senlejās, platlapju-egļu mežos. Vasarzaļš krūms, dažkārt līdz 4 m augsts koks ar tumšpelēku mizu. Sāndzinumi olīvzaļganbrūni līdz spīdīgi tumšsarkani. Lapas plati eliptiskas vai olveidīgas (gar. 6—10 cm, plat. 4—6 cm), ar ķīļveidīgu vai noapaļotu pamatu ...

stādi Meža enciklopēdija
... lieto dažādas pārskološanas shēmas. Priedes, egles, bērza, melnalkšņa kultūru ierīkošanai piemēroti 3—5 g. veci ∆ . Tos izaudzē, pārskolojot 1—2 g. vecus sējeņus, un iegūst ∆ , kuru virszemes daļas gar. sasniedz 50—70 cm. ∆ veidu un vecumu norāda īpaši apzīmējumi, piem. , 2L+2L nozīmē ...

cirtmets Meža enciklopēdija
... priežu, lapegļu un ozolu audzēm 101—120 g. , egļu un ošu audzēm 81—100 g. , bērzu, melnalkšņu un liepu audzēm 71—80 g. , apšu un papeļu audzēm ...

stardzīslenes Meža enciklopēdija
... Aug vērī un gāršā uz egļu stumbra un zariem, uz kļavu, ošu un parastā skābarža stumbra, kā arī uz apēnotiem laukakmeņiem (it īpaši šo mežu izcirtumos). Nokarenā ∆ ir divmāju augs. Veido irdenas, dzeltenīgas un tumšzaļas velēnas vai zarotus pārstaipus uz koku stumbriem. Primārais stumbrs īss ...

ragu berzumi Meža enciklopēdija
... cieš jauni bērziņi, priedītes, kārkli, retāk egles. Stipri tiek bojātas lapegļu kultūras. Īpaši daudz berzumu rodas stirnu, staltbriežu un aļņu riesta laikā, kad ♂ iezīmē riesta terit. robežas. Lieli ∆ apliecina ♂ enerģiju un spēku. No aļņu un staltbriežu ∆ ...

sūnactiņas Meža enciklopēdija
... Aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām. Tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzg. lakstaugs ar pavedienveida sakneni. Lapas ieapaļi olveidīgas ...