Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Vējupītes kreisā krasta sānu gravā.

Kraukļu aiza izveidojusies Vējupītes sāngravas tumši sarkanā vidusdevona smilšakmenī. Aizas maksimālais augstums ir 11,5 metri, tās augstās, vertikālās sienas pārklātas ar apmeklētāju iegravētiem vārdiem, gadu skaitļiem un zīmējumiem. Aizas sienā ir izveidojusies neliela, 5 metrus gara trīsstūrveida ala. Agrāk literatūrā minētas divas Kraukļu alas. Acīmredzot blakus iedobe izzudusi pēc smilšakmeņu nobrukumiem.

Senatnē:

Vējupītes grava ir vietējas nozīmes ģeoloģisks objekts, kuru veidojusi Vējupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka. Tās garums pārsniedz 2.5 km un dziļums mainās no 2 līdz pat 70 metriem gravas lejasdaļā. Dziļumerozijas procesu rezultātā grava turpina attīstīties, tās krastos veidojot nelielas sāngravas. Vējupītes krastos atsedzas augšdevona pelēkie dolomīti, gaiši pelēki un sarkanīgi smilšakmeņi, kuros izveidojušās dažāda izmēra grotas.
/Sigulda.Novadmācība. Siguldas Valsts ģimnāzija, 2002.g./
Stāsts par Kraukļa aizu un alu:
„Senākos laikos Siguldas muižā reiz bijis labs, ļaužu iemīļots vagars. Viņš nedzinis darbiniekus, kā citi vagari darījuši, saticis ar ļaudīm cilvēcīgi un pat kungu priekšā, viņus aizstāvējis. Par to kungi šo vagaru nav varējuši ciest un slepeni nometuši viņu no kraujas aizā. Vagars bija pazudis, un ļaudis nav zinājuši, kur viņš palicis. Meklējuši ilgāku laiku, līdz ievērojuši kraukļu baru, lidojot virs aizas. Kāpuši lejā un atraduši tur vagaru. No tā laika šī aiza un arī ala, dabūjušas Kraukļa vārdu.
/”Sigulda teikās un nostāstos. Kājnieku maršruti. Siguldas novada dome, 2007.g./

Objektu iesūtīja: Pašvaldības aģentūra „Siguldas tūrisma attīstības aģentūra”