Atbildes, kuras tu meklē
Izpostītā Vecrīga. 1941
Izpostītie nami Vītolu ielā Liepājā. 1941 VII
Sagrautā Sv.Pētera baznīca
Uzspridzinātais tilts pār Daugavu Rīgā

Saimnieciskā dzīve
Kari un nemieri


1939-1945

2. pasaules kara zaudējumi

2. pasaules kara laikā Latvija zaudēja valstisko neatkarību un 3 reizes tika okupēta. Latvijas pilsoņi karoja abu okupētājvalstu - PSRS un Vācijas - armijā un cieta milzīgus zaudējumus. PSRS armijas daļās un sarkano partizānu cīņās dzīvību zaudēja 12-15 tūkst. Latvijas pilsoņu, bet Latviešu leģionam bija ap 70 tūkst. kritušo.

No padomju un nacistu terora cieta mierīgie iedzīvotāji (14. jūnija deportācija; (holokausts Latvijas teritorijā). Tikai PSRS okupācijas pirmajā gadā par sarkanā terora upuriem kļuva ap 30 tūkst. cilvēku. Šim ļaundarību laikam tauta devusi īpašu nosaukumu - Baigais gads. Nacistu okupanti 1942 pilnīgi nodedzināja Rēzeknes apriņķa Audriņu ciemu, 1944 Ventspils apriņķa Zlēku ciemu un Ludzas apriņķa Barsuku ciemu un to iedzīvotājus noslepkavoja. Vairāk nekā 150 tūkst. Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz Rietumiem (latvieši trimdā), aptuveni 22 tūkst. tika aizdzīti darbos uz Vāciju. Salīdzinājumā ar 1939 (1,89 milj.) Latvija bija zaudējusi 1/3 iedzīvotāju.

Aktīva karadarbība Latvijas teritorijā 2. pasaules kara laikā risinājās 10 mēnešu, saimniecība tika izpostīta un izlaupīta. Gandrīz pilnīgi tika izpostīta Jelgava un Rēzekne. Lieli postījumi bija nodarīti Liepājai, Valmierai, Daugavpilij un Rīgai, kur tika sagrauti pilsētu vēsturiskie centri un tilti, iznīcināts pilsētu transports un dzelzceļš. Sevišķi cieta enerģētika - tika sagrauta lielākā un vēl pilnīgi nepabeigtā elektrostacija Baltijā - Ķeguma HES. 1945 darbu spēja atsākt tikai 10% pirmskara rūpniecības uzņēmumu.

Baltijas valstis bija vienīgās Tautu Savienības locekles, kam pēc 2.pasaules kara tika liegts atjaunot valsts neatkarību. Līdz 80.gadu beigām Latvija bija varmācīgi atrauta no Eiropas demokrātijas un kultūras, kurai tā bija piederīga un pakļauta padomju totalitārismam (padomju totalitārisms Latvijā).

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012