Kalpaka tilts ir viens no visvecākajiem Liepājas un Latvijas metālkonstrukciju tiltiem, tehnikas piemineklis.
2006. gada 12. jūlijā tilta ziemeļu daļusabojāja ar Gruzijas karogu peldošais tankeris "Anna". Tilta maksimālās celtspējas rezerve ir 240 tonnas, tāgarums - 132,28 metri, centrālā laiduma garums - 64 metri,augstums virs ūdens līmeņa - 8,32 metri. Galveniebalsti nostiprināti gruntī 15 metru dziļumā. Tas veidots no divām identiskām izgriežamām fermām, kuras tiek pagrieztas par 90 grādiem katra uz savu pusi. Tiltaizgriešana kuģu satiksmei kanālā bija paredzēta ar elektromotoru vai vinčas palīdzību 4-5 minūtēs. Tilts kā militārs objekts vēsturiski bijis krāsots t.s. jūras aizsargkrāsā – pelēcīgi zilgans, saplūstošs ar jūras fonu. Tikai 2009. gadā to nokrāsoja spilgti zaļā tonī.
/Tilta autors-vācu inženieris Haralds Hals/.
Tilta projektēšana sākta 1903. gadā Sankt- Pēterburgas metālfabriku kompānijā, kas uzvarēja izsludinātajā konkursā par tilta celtniecību pār Krievijas cara Aleksandra III vārdā nosauktās Liepājas Kara ostas kanālu. Pirms tilta uzcelšanas pāri kanālam kursējis tvaika prāmis, vedot celtniecības materiālus, strādniekus un pasažierus no pilsētas. Vēl šodien saglabājusies nobraukšanas vieta pa labi no tilta. Konkursā bija pieteikti pieci projekta risinājumi, kuriem pamatā bija risinājums ar vertikāli paceļamiem laidumiem. Tas nebija ieteicams tādam stratēģiski svarīgam objektam, kuru paceltā stāvoklī varētu ieraudzīt no liela attāluma. Tilta projektēšanas un celtniecības tāme bija 0,49 miljoni krievu rubļu. /kvalificēta strādnieka 10 stundu darba alga dienā bija ~ 1, 58 rubļi/
Metāla konstrukcijas ir izgatavotas Brjanskas metālfabrikās Krievijā, betizgriežamie mehānismi un elektromotors – Beļģijas karalistē.
Tilta balstu pamatņu būve tika uzsākta 1904. gadā, bet galvenos pārlaidumus sāka montēt 1905. gada pavasarī. Montāžas paņēmiens bija konstrukciju sastiprināšana, tās sakniedējot ar liela izmēra metāla bultām, tās abpusēji saplacinot.
1906. gada 8. jūlijā sākās konstrukciju pārbaude. Tiltu noslogoja ar lielu svaru - 8 tramvaja vagoniem un citu kravu. Vēlāk, 11. augustā tiltam pāri laida smagos ormaņus, zirgu vilktus lauka lielgabalus ar apkalpēm un vienā solī maršējošus zaldātus.
1906. gada 19. augustā tiltu svinīgi iesvētīja Sv. Nikolaja Jūras katedrāles mācītājs.
Tilta apgaismošanai kalpoja 8 dekoratīvi kalti, jugedstilā veidoti dzelzs laternu stabi ar divām elektriskajām laternām katrā. Tilta ziemeļu konsole tika saspridzināta I pasaules kara sākumā.
1926. gadā norvēģu tankkuģis "Narte" sabojāja tilta balstu, izgriežamo mehānismu un pārlaiduma posmu. Remontu veica Liepājas Kara ostas darbnīcās, bet nepieciešamās detaļas pasūtīja Štetīnā, Polijā. Apmēram pusi no zaudējumiem samaksāja vaininieks, kuģa kapteinis un Loida/ Anglijas/ apdrošināšanas kompānija.
1928. gada oktobrī pāri tiltam atkal tika atjaunota satiksme.
Kalpaka tilta vēstures hronoloģija.
1890. gada 15. janvārī cars Aleksandrs III paraksta dekrētu par kara ostas un cietokšņa būvniecības uzsākšanu Liepājā.
1893.gada 12. augustā notiek svinīga ostas celtniecības darbu atklāšana. Ceremonijā piedalās Krievijas cars Aleksandrs III, galma locekļi, armijas un flotes augstākie virsnieki un Liepājas domnieki. Tobrīd celtniecības darbu pirmā kārta jau ir pabeigta.
1900. gada 29. decembra numurā vācu Liepājas avīze „Libausche Zeitung” publicē ziņu par tilta projektēšanas uzsākšanu.
1903. gadā notiek tilta skiču projektu un izmaksu aprēķinu konkurss. Gada beigās konkursa komiteja izšķiras par A/S „ St.Pēterburgas Metalfabrikas sabiedrības” projektu.
1904. gada pavasarī uzsākti būvdarbi. Tiltu būvē Sankt-Pēterburgas Metalfabrikas sabiedrība, konstrukcijas izgatavo Brjanskas metālapstrādes rūpnīcās, betpagriešanas mehānismus un elektromotorus – Beļģijā.
1906. gada 19. augustā tiltu iesvēta un nodod satiksmei.
1915. gada 17. aprīlī Krievijas impērijas Baltijas kara flotes komandieris admirālis Essens izdod pavēli uzspridzināt ziemeļu konsoli.
20. gadsimta 20. gadi – līdz ar Latvijas armijas izvietošanos Karostā tiltu sāk saukt par Oskara Kalpaka tiltu.
1926. gada novembrī ziemeļu puses konsolē un balstā , kas atrodas remontā, ietriecas norvēģu petrolejas vedējs, tankkuģis „Narne” .
1928. gada oktobrī pār tiltu atjaunota satiksme. To remontēja un atjaunojaLiepājas kara ostas darbnīcās.
1932. gadā pilnībā novērsti Pirmā pasaules kara un kuģa „Narne” nodarītie postījumi.
1941. – 1945. gads – ostas komunikācijām un tiltam postījumus nodara vācu un padomju lidmašīnu uzlidojumi.
1945. gada martā - pēc Liepājas cietokšņa komandanta Albrehta Dižona fon Momtetona pavēles abās kanāla nogāzēs pie tilta izbūvē ložmetēju bunkurus.
1945. gads – padomju okupācijas iestādes nosaka stingrus ierobežojumus tilta šķērsošanai.
1946. gads – birojs ,,DOROŽNII gušosdor” veic vairākas tilta pārbaudes – iesaka pastiprināt un nomainīt atsevišķus konstrukcijas elementus. Darbi netiek veikti.
1962. gads – projektēšanas institūts ,,Projektstaļkonstrukcija” veic ziemeļu puses tērauda konstrukciju apsekošanu un izdod konstrukciju pastiprināšanas projektu. Darbi netiek veikti.
1966. un 1967. gads – notiek Kalpaka (toreiz – Gaisa) tilta otrais kapitālais remonts. Darbus veic trests Mostostroj-5.
1967. gads – Rīgas Politehniskā institūta Ceļu, tiltu un lidlauku būves katedra veic tilta konstrukciju pārbaudi ar slodzi.
1974. gads – projektēšanas institūts ,,Ļengiprotransmost” veic tilta mehānismu un elektrotehniskās daļas apsekošanu.
1975. gads – ,,Ļengiprotransmost” izsniedz tehnisko darbu projektu mehānismu un elektrotehniskās daļas remontam. Darbi netiek veikti.
1995. gads – ZTF ,,Inženierbūve” veic konstrukciju apsekošanu un tā pārbaudi ar slodzi.
1997. gads – notiek ziemeļu puses kanāla balsta mezgla remonts. Darbus veic a/s „Starts – Rīga”.
2001. gads – pēc SEZ pārvaldes pasūtījuma a/s Ceļuprojekts” izstrādā renovācijas Tehnisko projektu; darbi kavējas finanšu trūkuma dēļ;
2005. gads – Tehniskais projekts no jauna saskaņots; remonta uzsākšana plānota nākamajā gadā;
2006. gada 12. jūlijs – zem Gruzijas karoga peldošais kuģis „Anna” sadragā ziemeļu puses balta konusu ar izgriežamo mehānismu.
2007. gada 8. janvāris – sākas trešais kapitālais remonts.
2007. un 2008. gads – pabeigta dienvidu puses rekonstrukcija, atjaunotas abas apskates estakādes, abi krasta balsti, pastiprinātas krasta nogāzes, uzbūvēts dispečera punkts.
2008. un 2009. gads – izgatavots ziemeļu puses laidums, pastiprināti abi kanāla balsti, uz kanāla balsta uzbūvēts Ziemeļu puses laidums.
2009. gada 20. augusts – tilta atjaunošanas beigu termiņš.
2009. gada 28. augusts – tilta svinīgā atklāšana
Stāst par Kalpaka tiltu:
Sakarā ar tiltu zināma leģenda par pārdrošu lidotāju Herbertu Cukuru, kas, pierādīdams savu lidotprasmi,1936. gada vasarā divplākšņu lidmašīnā izplanējis zem aizvērtā tilta arkām. Lidojums noticis daudzu cilvēku klātbūtnē unizdevies labi.
Par šo pārdrošību lidotājs sodīts, viņu pazeminotdienesta pakāpē.
Leģenda:
1903. gadā, uzturoties S-Peterburgā, par tilta projektēšanas konkursu uzzinājis franču inženieris Kārlis Gustavs Eifelis, kas arī uzskicējis savu iedomāto variantu tiltam ar horizontāli izgriežamajām konsolēm. Vēlāk šo risinājuma ideju izmantojis H. Hals.
Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Aizmirstā un neatklālā Liepāja
Objekta iesniedzējs: Gunārs Silakaktiņš
Latvijas kultūrvides TAKAS kuratore Kurzemes reģionā: Ieva Ignatova